viņnakt piedalījos fjoklas bērēs, skaistās un skumjās. pirms tām paņēmu dubultu salvešu porciju, jo bija skaidrs, ka daudz būs jāraud, bet nelaiķe glīti gulēja zārkā, rotāta spilgti oranžu matu kodaļu melnajā sasukā.
šonakt bija maniaces uzbrukums dzimtajai skolai, skrēju pa gaiteņiem, mēģinādama neiekāpt tumši sarkanajās asinīs, un redzēju pēdējo uzbrukumu virvēs iekārtajai jaunajai skolotājai. atkal bija gauži jāraud, stāvot uz skolas kāpnēm un pavadot bēru procesiju ar daudziem zirgu vilktiem un pelēkām seģenēm sasegtiem ratiem.

nez, tas no tās izšūšanas krustdūrienā pa vakariem?