nakts pasakas
beidzot visi pasaules pārpratumi un dzīves netaisnības atrisinājās un es sēdēju skolas daudzo gadu mīlestības cieši skauta pārējo šokēto klasesbiedru priekšā. mums garām lēnā garā ratiņkrēslā ripinājās mans vectēvs, piestāja, uzmeta draudzīgu skatu manai laimei un teica - esi uzmanīgs, es esmu viņas briedis. es un mani radi apmulsušajam paskaidrojām, ka tas ir mans mirušais vectēvs (kurš nekad nav braucis ratiņkrēslā).