vakar man patika mans darbs (pat mana melnstrādnieka daļa). tas vieglums, ar kādu tajā tiek izspēlētas parafrāzes no pāris tūkstošiem gadu celtniecības vēstures. bet tas ir tikai mirklis, kad kādam ienākušajam tiek parādīts, ar ko īsti mēs nodarbojamies, dienu no dienas, gadu no gada kapājoties par trīspadsmit centimetriem turpu šurpu.
un vēl - lai to varētu izbaudīt, ir vajadzīgas jaudīgi apjomīgas zināšanas jomā un sānu jomās, bet man pēdējos gadus ir tik ļoti sūdīga atmiņa, ka ir pilnīgi bezcerīgi tās pavairot, pat esot tām blakus diendienā.