sameklēju pie mātes gūgles tos labos fotogrāfus pludmales namiņiem.
dzīvē viss, protams, vienkāršāk, bet arī. un jūra dīvaini zaļpelēka, uzspīdot saulei iegūst gaiši zaļu, dūmakainu krāsu.

















meklēju arī skatus no Le Bois de Cise, pa krastu kādus padsmit km uz leju, uz krīta klinšu kraujas mežs ar zaļajās ēnās paslēptām 19.gs. pašu beigu, 20.gs. sākuma villām dīvainās proporcijās, šauras un stāvas un blīvas savās detaļās, bet atstatu cita citai, kas tur piekrastes mazo, akurāto mājeļu šaurībai ļoti neierasti. art nouveau savā buržuāziskajā piedienīgumā. bet nav nevienas raksturīgas bildes.