dzimšanas dienas sajūta
Jaunais vilnis? Ha, ka tik ne arī! Kādas trīs stundas pie fonogrammām kratījās vecie āpši, tā vietā, lai beidzot dziedātu tie, kas piedalās tajā konkursā. Tik rēcīgi. Reizē arī nožēlojami. Bet nu un? Pofig. Es tāpat neskatos. Kaut gan jautrības pēc vispār ir ieteicams reizi pusstundā aiziet uz dzīvojamo istabu un kādu minūti paskatīties. C vitamīns garantēts.

Hmm, tā, starp citu, šodien laikam nozīmīga diena... Ja no šodienas kādus turpmākos 10 gadus neatkāpšos no sava mērķa, tad es pēc šiem bezgalīgi garajiem gadiem varēšu savam vārdam rakstīt priekšā šos divus maģiskos burtus. Dr. Tas varētu būt samērā stilīgi...

Tā aizdomājos... Tūlīt jau atkal būs jāatsauc atmiņā RV1Ģ laiki. atkal būs daudzmaz jāsajūt, ko nozīmē tiešām mācīties. šajā ziņā pēdējais gads nu nemaz nav nācis par labu... Nē, bet tāpat tik laba sajūta. Tas jau galvenais.

Eh, kā tāda maza, necila domiņa var tik strauji un pamatīgi pārņemt visu prātu? Beigās vēl tiešām ņemšu un nomainīšu to autiņu. Jā, bet kāpēc gan nē? Sarkans volvo tomēr izskatās šarmantāk par zilu volvo. Tomēr kādas pārmaiņas dzīvē! He he...