LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.

***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka

sen nebija, ko citēt no DELFI virsrakstiem, bet te piepeši tāds birums, nez, šie atlaiduši redaktorus vai pieņēmuši jaunus autorus?

Foto: Ugunsgrēkā Sarkandaugavā bojāgājušais un cietušie
Lai piesaistītu auditoriju, pašmāju "tiktokeri" melo par kaķa nogalināšanu
Pornogrāfiju Latvijā sākuši patērēt pat bērnudārza vecuma bērni
ASV nevar apstiprināt, vai Ziemeļkorejas karavīri Krievijā lielos daudzumos patērē pornogrāfiju
Pēc ASV vēlēšanu rezultātiem Madonna "piestūma seju" ar "F*** Trump" torti
Liama Peina nāves gadījumā apsūdzētas un arestētas trīs personas, tostarp viesnīcas darbinieks
Īlona Maska meita pēc vēlēšanām paziņojusi, ka vairs neredz savu nākotni ASV
Jā, kleitas ir jāvalkā arī ziemā!
Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju
Pēc Trampa uzvaras pieaudzis antiutopisku grāmatu pārdošanas apjoms
Krievijas karavīri sākuši izmantot savdabīgus Ziemeļkorejas ložberus

nezinu, kam lai citam atzīstos, te cibā jūs par mani visu zināt jau sen, bet es atkal reizēm klausos krievu mūziku, ļoti reti, bet tomēr, un netieku vaļā no kādas dziesmas, tāds dziedātājs Монти Механик, ar viņu viss kārtībā, pēdējā albumā ir arī dziesmas pret karu, bet šī ierakstīta 2012. gadā un atbruņo ar visu - ar balsi, ar intonāciju, ar melodiju, ar minimālistisko lo-fi aranžējumu un, galvenais, ar teksta lakonismu un netriviālajām atskaņām, faktiski, viens pantiņš divreiz atkārtots un viss

https://open.spotify.com/track/4ltF7LR4Ptx1FJ8vcKmoff?si=0c8559b1f7914554

Останься со мной, я буду невесом
Я буду твоим псом, а ты моим голосом
А ты моим голосом, зароюсь в твои волосы
И пусть это не ново всё, и пусть это старо всё

amerikāņi paši vainīgi
neprot pareizi nobalsot
un palestīnieši taču paši vainīgi
hamāsu savos pagrabos ierokot
visi izraēlieši paši vainīgi
aci pret zobu, vai zini ko
un arī ukraiņi paši vainīgi
jau sākot ar Tarasu Ševčenko
krievi vispār vienmēr paši vainīgi
dzert vajag mazāk, lūk, ko
tikai latvieši paši nav vainīgi
tikai latvieši nav paši vainīgi
tikai paši latvieši nekad nav vainīgi
nav vainīgi ne par ko

No rīta Latvijas radio ziņās (kas sestdienās apkopo visu svarīgāko, kas noticis pa nedēļu, tā teikt, izvelk esenci, piemēram, kā klājies Bļugeram ar Merzļikinu) tiek vēstīts, ka internetā ievietots Selmas Levrences kailfoto, kas patiesībā ir mākslīgā intelekta kailfoto, tikai ar Selmas Levrences galvu, šo svarīgo ziņu pavada aptaujāto ekspertu vērtējumi, kas apmēram pasaka: "Tā tagad būs vienmēr, un mēs tur neko nevaram padarīt." Visu rītu pavadīju internetā, meklēdams šo attēlu, bet neko neatradu. A. god. Latvijas Radio, beidziet izplatīt fake news!

un notika tā, ka cilvēki iesāka vairoties
un viņiem dzima arī meitas
un vairoties sāka arī to skumjas
un dievs redzēja, ka cilvēku skumjas augtin auga virs zemes
un viņu sirdsprāta tieksmes dzemdēja skumjas
un viņu darbi un dienas bija bēdu un asaru pilnas
un skumji bija cilvēki, un viņu dēli un meitas
un dievam kļuva žēl, ka viņš cilvēku zemes virsū bija radījis
un viņš savā sirdī ļoti noskuma
un dievs sacīja: es iznīcināšu visus skumjos un bēdīgos
līdz ar lopiem un rāpuļiem, kas nenes prieku
un vīrus, un viņu skumstošās sievas
un bērnus, kas nerimstas raudāt, vai vakars vai rīts
ikvienas radības gals nāks manā priekšā
jo zeme ir pilna vien bēdu un skumju, un raudu, un vaimanu
es likšu nākt skumju plūdiem, kas slīcinās bēdas un asaras
tad nobeigsies ikviena radība, kas skumst, kunkst un žēlojas zemes virsū
un putni, kas skumjas nes, lopi, kas nelīksmo
zvēri un visi radījumi, kas pulkiem cieš bēdu uz zemes, un visi cilvēki drūmie
bet tie, kas līksmi un priecīgi, lai izdzīvo
un būs tiem smieklos un izpriecās dzīvot uz priekšu
un nebūs tiem citu bauslību turēt
un nebūs tiem savu tēvu un māti sarūgtināt
un nebūs tiem vairoties drūmiem un nomāktiem
un nebūs tiem skumt ne dienās, kad strādā
ne septītā sabata jautrajā dienā
un nebūs tiem prieku nokaut
un nebūs tiem smieklu zagt
un nebūs tiem viltus līksmību tēlot
un nebūs tiem skumdināt savu tuvāko
un nebūs tiem bēdas nest sava tuvākā namā
nedz arī raudināt sava tuvākā sievu, nedz kalpu
nedz viņa kalponi, vērsi vai ēzeli
vai kādu citu līksmu un jautrības pārpilnu radību
putnu vai rāpuli, skudru vai knisli
bet jo īpaši suni

LSM. Suns braucošā auto vairs nedrīkst lēkāt pa salonu.

DELFI. Pietiek ar astoņām minūtēm "TikTok", lai veicinātu kropļotu ķermeņa skaistuma uztveri.
DELFI. Tiktokeri saka, ka paaugstināts stresa līmenis ir iemesls sejas pietūkumam – "kortizola sejai".

JAUNS.LV ļaudis Cēsīs bauda Riharda Vāgnera operu "Dievu mijkrēslis"

DELFI. Vāc parakstus par "TikTok" aizliegšanu Latvijā

DELFI. Tobijam Magvairam nav attiecību ar 29 gadus jaunāku modeli

LSM. Pārsteigumus samita beigās sagādāja ASV prezidents Džo Baidens, divas reizes pārsakoties un nosaucot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par Putinu un savu viceprezidenti Kamalu Harisu par Trampu.

LSM. Pārtikas rūpnieki sagaida lielāku sazobi ar augstskolām

DELFI. Zinātniekus pārsteidz skudru zināšanas ķirurģijā, diagnostikā un dezinfekcijā

DELFI. Krāpnieki publicē neīstus "Delfi" rakstus; aicinām būt vērīgiem! Šajos viltus rakstos bieži atrodami materiāli, kas var atgādināt "Delfi" medija izskatu, tāpēc vēlamies lasītājiem atgādināt, kā atpazīt īstas ziņas no neīstām.

Nepieciešams pievērst uzmanību virsrakstam, proti, vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību, "LV portālā" atgādina pētniece Klinta Ločmele. Šādiem virsrakstiem raksturīgi pamatīgi pārspīlējumi un mēģinājumi šokēt.

DELFI. Pusaudzis Indijā peldas piesārņotā ūdenī un nomirst no smadzenes ēdošām baktērijām
DELFI. Valsts kase atkal piedāvā iedzīvotājiem ieguldīt sešu mēnešu krājobligācijās

no jaunākajiem darba sludinājumiem:
Latvijas Radio meklē risku vadības speciālistu, bet Rīgas Satiksme - procesu attīstības vadītāju.

LSM. Dienvidkorejā skumst par pirmo šķietamo robota pašnāvību

DELFI. Šveices futbolisti gāž no troņa nevarīgi spēlējošo Itāliju

LSM. Naktī glābēji palīdzējuši vairākiem atpūtniekiem uz ūdens

DELFI. Kalifornijas kalnos pazudis vīrs 10 dienas izdzīvo, dzerdams ūdeni no zābaka

DELFI. Amerikānim pēc šķaudiena no vēdera izspiežas zarnas

LSM. Pļavas ir kā dusošās princeses, kuras gaida govs mēli, kas tās pamodinās – tā par pļavu apsaimniekošanas ieguvumiem norādīja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.

LSM. Saeimā imitē gāzu uzbrukumu

DELFI. "Vai esat pamanījuši, ka eko domāšana ir modē? Džutas striķītis, vienkāršs ietinamais papīrs – vienkāršība un atkārtota izmantošana ir tieši tas, kas mums vajadzīgs," norāda Latvijas Dabas fondā.

LSM. Strīdā par tiesībām uz kapavietu Augstākā tiesa norāda uz latvisko dzīvesziņu

Sezonas pēdējais Senioru kino kluba seanss “Vēl būs rītdiena”.

DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār.

no šodienas epastu sadžektiem: "The Reason You Can’t Meditate is the Same As Why You Remain Miserable"

DELFI. Atlantijas okeāns nepastāvēs mūžīgi, liecina pētījums
Āfrika lūst divās daļās – būs jauns kontinents vai nebūs?
Kontinentu pārvietošanās var aizsūtīt pie tēviem visus planētas zīdītājus
Dzīvsudrabs stāsta par lielāko masveida izmiršanu planētas vēsturē

DELFI virsraksti turpina iepērt: "'Ir sajūta, ka kaut kas zaudēts.' Diāna par dzemdes izņemšanu"

DELFI. Vairāk nekā gadsimtu zinātnieki lauzīja galvu, kā gan vairojas Antarktīdas milzu ūdens zirnekļi, un beidzot viņiem izdevies atrisināt šo mistēriju. 2021. gada oktobrī [Havaju Universitātes jūras bezmugurkaulnieku ekoloģe Eimija] Morana ar kolēģiem ekspedīcijas laikā Antarktikā ienira zem ledus un ar rokām savāca milzu jūras zirnekļu grupas, kas šķietami pārojās, un ievietoja tvertnēs novērošanai.

"Mums tā paveicās, ka varējām to redzēt," saka viens no pētījuma līdzautoriem Ārons Tohs. "Mēs varējām uzzināt par tiem kaut ko tādu, ko iepriekš neviens pat iedomājies nevarēja."

tikmēr pasaulē:
Latvijas hokejista Bļugera pārstāvētā «Canucks» papildlaikā parāda pārākumu pār «Capitals»
Nigērijas futbolisti paklūp pār Kotdivuāru
Svētdien iedzīšanas sacensībās dāmām Latvijas biatloniste Baiba Bendika izcīnīja 11. vietu, par spīti sešām pieļautajām kļūdām šautuvēs
Ventspilī anonīma jauniete, veidojot sniegavīrus, iepriecina autobusu šoferus

Šorīt radio ziņās pārklausījos, man šķita, ka tur saka - šajā filmā panākts spilgts piecdesmitgadnieku paaudzes tēlojums. Bet tad sapratu, ka runā par Ingu Tropu un viņas pirmo galveno lomu filmā "Melnais samts". Pag, bet par kuru gadnieku paaudzi tad tā ir? Četrdesmitgadnieku? Trīsdesmitgadnieku? Paskatījos Vikipēdijā - Tropai ir 38. Vēl tur tika intervēts operators Dāvids Smiltiņš, kurš teica, ka arī viņam ir tuvs šajā filmā redzamais, lai gan viņš ir no jaunākas paaudzes... Man šķiet, ka runa nav par paaudzēm. Un ir drusku bail par birkām, ko mākslas darbam var uzlīmēt pirmās atsauksmes vai apraksti. Lai gan labam mākslas darbam jau netraucē neveiksmīgas birkas, ar laiku tās nobirst nost un paliek svarīgākais. Vakar noskatījos "Melno samtu". Filmas laikā brīžiem smējos (ko parasti nedaru kinoteātros), bet uz titriem sāku raudāt (tas gan man mēdz gadīties, bet cenšos neizrādīt, jo uz titriem jau cilvēki sāk celties kājās un spraukties garām, var pamanīt un tā). Es pat nevaru paskaidrot, par ko man bija jāraud. Tur pēdējie kadri ir tā kā no filmas, kuru Ingas Tropas varone gribēja uzņemt. Nu, tā kā tad tomēr uzņēma... Vai varbūt neuzņēma... Nu, par to laikam. Nav jau labi stāstīt, ar ko beidzas filmas, tiem, kas tās nav redzējuši, bet šo filmu jūs noteikti gribēsiet redzēt. Un noteikti redzēsiet tajā kaut ko citu. Kaut ko par sevi. Tā ir brīnišķīga filma. Un vēl - tā ir ļoti labi uzņemta. Tajā nozīmē, ka ļoti profesionāli, ļoti kvalitatīvi, ļoti precīzi. Gribēju pateikt, ka ļoti gaumīgi, bet tas ir tik novazāts un pliekans apzīmējums, ka šeit neder. Vēl jāpasaka, ka "Melnais samts" ir neviendabīga filma, tajā var atrast ap desmit dažādas estētikas un "gaumes" epizožu, brīžiem ironiski, brīžiem sarkastiski smeldzīgi, brīžiem skaudri un godīgi sentimentāli izmantojot atšķirīgu "kino valodu", bet tam ir vienkāršs pamatojums - filma ir par kino un ilgām "taisīt kino". Man gribētos piekārt šai filmai birku "maģiskais reālisms" un paskatīties, kā tas nostrādātu. Protams, kaut kādā citā nozīmē, nevis tajā, ko mēs zinām no Latīņamerikas literatūras. Tur ir vairāki burvīgi brīži, kad kadrā ielaužas kaut kāds realitātes gļuks, kas izjauc notikumu gaitu (saksofonists ielas kafejnīcā, kaķa konvulsijas tālumā utt.). Vēl tur ir vesels birums brīnišķīgu aktieru (beidzot Ivars Krasts nav labākais otrā plāna aktieris filmā, un nevis tāpēc, ka viņš nav labs, bet tāpēc, ka ir vēl labāki!), Kaspars Beķeris ir tik perfekts, ka brīžiem sāk pat šķebināt, Sabīne Tīkmane ir fantastiska, man uzreiz bija skaidrs, ka tā ir Liene Linde bērnībā (lai ko viņa teiktu), un tā ārzemniece virtuvē, kas uzsāk hipnozes seansu ar Ingu Tropu, lai nolasītu viņas filmas scenāriju, kas eksistē tikai prātā! Un visi tie kaitinoši mīļie bārdainie vīrieši! Kaut kas jāpasaka par dialogiem, lai gan tur vispār nav, ko piebilst. Jo latviešu kino mūžsenā problēma bija dialogi, kas vai nu bija briesmīgi vai arī ciešami, tad bija "Blakus", par kuru es pateicu, ka beidzot pirmoreiz filmā ir ticami dialogi, un nu "Melnais samts" šo tēmu anulē vispār. Dialogi ir asprātīgi, ticami, dabiski un skaisti. Filmas varoņi māk runāt un viņiem ir, ko teikt. Atsevišķi jāatzīmē kaķis. Un mazā meitene pašā filmas sākumā (mani sajūsmināja jau tie sākuma titri un pāreja uz zīmuļa švīkstoņu pret papīru!). Un lieliskā aina veterinārās klīnikas uzgaidāmajā telpā ar Baibu Broku, kura "nezina, ko atbildēt". Man šķiet, ka nepelnīti nav nominēta Kristapam filmas māksliniece Ieva Kauliņa, es neprotu novērtēt grima mākslinieces darbu, bet, iespējams, tieši tas, ka to nepamanīju, runā par labu Ilonas Zariņas profesionalitātei. Protams, pamanīju tērpus, tur jāatzīmē Liene Dobrāja. Operatora darbs vispār ir fantastisks, grūti noticēt, ka to izdarījis viens (turklāt tik jauns) operators. Viņš gan atzinās, ka brīžiem devis kameru pašiem aktieriem, lai filmē tos amatiervideo kadrus. Bet visādi citādi tas, protams, ir viena autora kino. Un visi lielākie lauri Lienei Lindei. Un Ingai Tropai, ja mēs viņas abas vispār te spējam nodalīt.

Kur es to nesen dzirdēju? Kādā sarunā vai komentāros? Ka šķiršanās ilgst piecus gadus. Bet mīlestība dzīvo tikai trīs (pēc Beigbedera). Tā ka rēķiniet paši.

DELFI. Sabiedrībā zināmas sejas kaitējas lubrikanta ballītē

vēl viena autisma pazīme no Good Doctor: es nevaru izturēt, ja tualetes papīru turētājā liek nevis tā, ka tas nokarājas uz priekšu no augšas, bet tā, ka tas iet gar sienu


kā jūs to darāt?

DIENA. Matemātikas skolotāji atkārtoti aicina apturēt matemātikas apguvi

DELFI. Čehijā atrastas sena, nezināma pagānu kulta liecības

skatos seriālu Good doctor un visu laiku pieķeru sevi pie domas, ka tas ir par mani, ka autisms ir kaut kas, ko es atpazīstu sevī, bet tajā pašā laikā ir lietas, kuras es daru pilnīgi pretēji. protams, autismam var būt dažādas izpausmes un dažādā intensitātē, taču ne jau tik pretējas. es varētu sastādīt tabuliņu, kur likt plusiņus un mīnusiņus:
1) man arī nepatīk atbildēt uz tiešiem jautājumiem, reizēm es vienkārši nespēju atvērt muti, lai pateiktu tiešu atbildi, tā vietā izvēlos kaut kādus aplinkus mājienus, jociņus
2) man nepatīk pārāk tuvs kontakts ar nepazīstamu cilvēku, taču es nekad neesmu atrāvies no pieskāriena, salēcies, atgrūdis, vispār nemēdzu raustīties, kliegt un kaut kā fiziski atklāti vai nekontrolēti reaģēt
3) man nepatīk ciešs acu kontakts, tas ir, ne jau nepatīk, es izvairos no tā kaut kādu ieradumu dēļ, runājot ar cilvēkiem, es automātiski sāku skatīties sānis, ārā pa logu, it kā man tā būtu vieglāk domāt (raugoties tālēs), tajā pašā laikā es esmu sevi pieradinājis skatīties uz garāmejošiem svešiem cilvēkiem, es varu sevi piespiest skatīties acīs, tas manī nerada īpaši neizturamu trauksmi
4) kas ir pilnīgi pretēji autisma pazīmēm - man nesagādā problēmas sarkasms, tas ir mans otrais es, es daudz labprātāk runāju pārnestā nozīmē, nevis tiešā, es labi saprotu mājienus, man tieši pārprotami šķiet runāt "pa taisno", ja man kāds tiešā tekstā saka to, ko viņš šajā brīdī grib, es tur saskatu kaut kādu slēptu viltību, it kā patiesībā tas cilvēks gribētu man pateikt kaut ko citu
5) nevaru saprast savu attieksmi pret kārtību - no vienas puses man ir nedaudz apmātība ar tīrību, kārtību, lietu salikšanu kaut kādās kombinācijās un shēmās, tajā pašā laikā nav tā, ka es to visu laiku darītu, daudz biežāk man apkārt ir haoss un netīrība, ko es pats esmu sadarījis un no tās ciešu.
6) man ir grūti atteikties no lietām, pie kurām es "esmu pieķēries" - visādiem sūdiņiem, kuriem pat nav nekādas sentimentālas vērtības, kaut kādi akmentiņi, figūriņas, grāmatiņas, lietas, par kurām es nezinu un neatceros nekādus stāstu, bet tie "ir mani" un "man tos vajag".
7) un man patīk un nepatīk plānošana, es nekad neesmu varējis ieviest normālus laika plānotājus, es gribu dzīvot spontāni un izlemt pēdējā brīdī, kur iet un uz kuru pusi braukt, taču tas izdodas reti, tā ka es vienmēr ciešu no atrašanās pa vidu starp haosu un kārtību
8) es mēdzu rakstot vai lasot tirināt kāju, nu, tā cilāt uz augšu ātrā tempā, tā, ka ceļgals pieskaras galda apakšai, mēdzu bungot ar pirkstiem pa galdu, bieži vien - ar abu roku īkšķiem vai rādītājpirkstiem, gandrīz vai tādā tribal drum manierē, no malas tas varētu izskatīties obsesīvi, taču tas nav nekas nekontrolējams, un es nevaru tajā saskatīt kaut kādu trauksmes izpausmi, drīzāk pat tādu kā raslabonu, nu, kā citi cilvēki labsajūtā dungo vai svilpo dušā (ko es nekad nedaru)

Zinātnieki papētījuši kādas Grenlandes haizivs acu lēcas ar jaunu metodi un noskaidrojuši, ka viņa varētu būt 512 gadus veca. Un aizvien dzīva.

Pamodos divos no sapņa, kurā satiku penny_lane, mēs kopā skrējām uz kaut kādu starppilsētu autobusu un viņa teica, ka laikam kontā nav tik daudz naudas, lai pietiktu biļetei, es lepni teicu, ka nopirkšu mums abiem, bet tad pie vadītāja mēģināju samaksāt ar telefonu un sākās mans parastais sapņu murgs - kaut kas telefonā nedarbojās, es nevarēju saskatīt, nevarēju trāpīt ar pirkstu un ievadīt vajadzīgos ciparus, telefons kārās un nereaģēja, tad vēl izrādījās, ka tas ir saplīsis un plaisa stikliņā pārtapa par tādu kā krāterīti, sapnī nospriedu, ka tas izkusis no telefona uzkaršanas, citiem vārdiem sakot, šausmās pamodos un vairs nevarēju aizmigt. uzcepu olas ar speķi, uzvārīju kafiju un lasīju Tomasu Mūru

Vikipēdija: Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar plānprātību

kas jauns spama epastu folderī:

Your appointment request has been received to Palermo Physical Therapy!

Par 2024. gada augu izraudzīts mūžzaļais sporaugs apdzira

Pirms Ziemasvētkiem bija tāds amizants gadījums. Ieeju kādā vecu mantu veikalā, ieraugu plauktā jauku un pavecu reprodukciju. Prasu pārdevējam: "Cik tas Pikaso jums maksā?" Viņš paņem, apgroza, papēta (nekādas cenas lapiņas tur nebija), un saka tik un tik. "Es ņemu," ātri nosaku un samaksāju. "Maisiņu nevajag?" viņš prasa. "Nē." Viņš vēlreiz aplūko glezniņu un saka blakusstāvošajai pārdevējai: "Tiešām ir līdzīgs Pikaso." "Tas ir," es saku, "Silvetes Davidas portrets zaļajā krēslā. 1954. gads." Tajā brīdī es mēģinu satvert glezniņu, bet pārdevējs strauji to parauj uz savu pusi un apgriež otrādi, lai apskatītu, kas tur rakstīts. "Taču ne jau īstais..." viņš mulsi nosaka. "Nē, protams," es atbildu un veikli paķeru glezniņu. "Īstais maksātu astoņus miljonus," ātri ielieku to somā un metos ārā pa durvīm. Varu saderēt, vēl kādas pāris minūtes pārdevējs nebija simtprocentīgi drošs, ka nav apkrāpts.

"Šajā pasaulē šogad aptuveni 60% cilvēku pavadīs Ziemassvētkus vieni paši."
(c) Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns