biju pie durstītāja. īstenībā jau šaubīgs kantoris, šaubīgs onka, kas sevi sauc par "profesora asistentu".
nedaudz lecīgs, pārāk pašpārliecināts.
naudu prasa skaidrā, bez čeka ["ja jums nav pretenziju"].
nu, neko.
bet tā kā man ir pašiedvesma un harmonijas sajūta, iešu to kursu.
baigi sāp īstenībā, kad tās adatas dur. viena arī ļoti sāpīgi izkrita, kad mēģināju pakasīt degunu.
bet tā jau neko. tāda jauka chill out pusstunda ar apskaidrotām domām. ja blakus kambarītī tante skaļi nekrāktu, būtu pārāk laba atpūta un relaksācija.

pēc viņu svariem sveru 99,6 kg. prieks dzirdēt, protams, vēl lielāks prieks būt pirmajā, ne otrajā simtā.
bet nu tas ir relatīvi. lielāka iespēja, protams, ka mani svari ir nepareizi, bet arī viņējie var nebūt precīzi. tāpēc turēšos vien pie saviem 103 un labprāt skatīšos, kā tie krītas.