Informācija par lietotāju
Informācija par lietotāju
Zemāk ir redzama informācija par Андрей Януарьевич Вышинский. pielabot profilu.
 |
 |
 |
|
|
    
|
|
 |
|
 |
| Lietotājs: | vishinskis (24700) | ||||
| Vārds: | Андрей Януарьевич Вышинский | ||||
| Atrodas: | Algeria | ||||
| Bio: | Amats: Īpašo nelietību izmeklētājs Višinskis, Darbavieta: Domu policijas centrālkomitejas birojs. Biogrāfiskie dati Dzimis aptiekas īpašnieka un mūzikas skolotājas ģimenē. 1901. gadā iestājās Kijevas universitātes juridiskajā fakultātē, bet to pabeidza tikai 1913. gadā, jo vairākkārt pārtrauca mācības. 1903. gadā iestājās meņševiku partijā. 1908. gadā atradās cietumā vienā kamerā ar Staļinu. Pēc mācību beigām pasniedza Baku privātā ģimnāzijā, nodarbojās ar advokatūras praksi. Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par milicijas komisāru Maskavā. Tikai 1920. gadā pievienojās boļševikiem (viņš bija vienīgais, kuram Staļins devis rekomendāciju uzņemšanai kompartijā). No 1923. gada bija prokurors PSRS Augstākajā tiesā. No 1925. līdz 1928. gadam bija Maskavas valsts universitātes rektors. 1920. gadu beigās strādāja valsts aparātā iestādēs, kas saistītas ar izglītību. 1928. gadā bija apsūdzētājs Šahtu lietā - vienā no pirmajām Staļina laika paraugprāvām. No 1931. līdz 1933. gadam bija KPFSR prokurors. No 1933. gada — PSRS ģenerālprokurora vietnieks, 1935. gadā tika iecelts par PSRS ģenerālprokuroru. Bija valsts apsūdzētājs 1936. - 1938. gada Maskavas procesos. No 1937. līdz 1950. gadam bija PSRS Augstākās padomes deputāts. Kopš 1939. gada Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis. No 1939. līdz 1944. gadam bija PSRS Tautas komisāru priekšsēdētāja vietnieks. Vienlaikus no 1940. līdz 1946. gadam bija PSRS ārlietu tautas komisāra 1. vietnieks, no 1946. gada marta — vietnieks, bet no 1949. gada 4. martā — ārlietu ministrs. 1940. gada 18. jūnijā A. Višinskis ieradās Latvijā kā PSRS pilnvarotais sarunām ar Latvijas prezidentu un pārraudzīja marionešu valdības izveidi un Latvijas iekļaušanu PSRS. 1945. gadā viņš Rumānijā izveidoja komunistu pārvaldi. Pēc Staļina nāves Višinskis tika pazemināts par PSRS ārlietu ministra 1. vietnieku un PSRS pastāvīgo pārstāvi ANO. Nomira ASV, Ņujorkā mīklainos apstākļos. Kremēts un apglabāts Kremļa sienā Maskavā. 2009. gada 13. janvārī A. Višinska gars mīklainu apstākļu iespaidā pamodās un iemiesojās no jauna Latvijas Republikas teritorijā. Tūlīt pēc reinkarnācijas A. Višinskis pievienojās tām PSRS struktūrām, kuras nebija gājušas bojā latviešu nacionālistu valsts apvērsumā 1990. gadā. Visaktīvāk A. Višinskis pašlaik darbojas Domu policijas centrālkomitejas birojā, uzmanīgi vērojot cienīto līdzpilsoņu uzvedību. Īpaši sasniegumi Višinskis bija daudzu darbu autors kriminālprocesa teorijā. Tajos viņš izvirzīja "vainas prezumciju", kurā galvenais pierādījums bija apsūdzētā atzīšanās izmeklēšanas laikā. Šie darbi kalpoja par pamatu kriminālprocesiem 1936. — 1938. gadā, apsūdzot daudzas amatpersonas un citas nevēlamas personas "valsts nodevībā". Par darbu "Tiesu pierādījumu teorija" (Теория судебных доказательств в советской юстиции) 1947. gadā viņš saņēma Staļina prēmiju. Pēc 2009. gada 13. janvāra novērsis pretvalstisku elementu centienus destabilizēt Latvijas Republikas finansiālo un politisko sistēmu. Hobiji Cenzūra internetā. Pretvalstisku izteikumu kolekcionēšana. Sarunas bez tējas. | ||||
| Draugi: |
| ||||
| Ņemās iekš: | 2: dp_stukachi, pajautaa | ||||
| Lietotāja tips: | Bezmaksas lietotājs | ||||
