vakar vakarā izgāju laukaā uz kādu vīna glāzi - lai atvadītos no dzimtās pilsētas. un vienīgais cilvēks, ar ko izveidojās interesanta saruna, t.i., vienīgais (godavārds!), ar ko bija par ko runāt, bija taksists, kas veda mani mājās - mēs runājām par wabi-sabi, par dvēseles mainību, nepabeigtību un mūžību, par japāņu apdomību un krievu izšķērdību. vēl pie mājas nosēdēju mašīnā kādas 5 min, lai pabeigtu diskusiju.