Ikdienišķie meli
Meli ir visapkārt. Melo visi, tai skaitā arī vecāki. Varbūt, ka jo īpaši vecāki. Mums ir divi lielie regulārie meli:
- čurāšana katru vakaru: kad gulētiešana aizņem vairāk kā stundu un jau ir iestājies zajobs, tad senči iet pamīzt un "tūlīt būšu atpakaļ". Parasti tas notiek, kad jau ir redzams, ka sīcis grib atplīst, bet nez kāda iemesla dēļ spītējas
- salauztie rati: ratus ar mazajiem ratiņiem (khehe) ir nejēgā grūti stumt, it sevišķi pa sniega putru, kad sīcis velk kājas pa zemi, nobīda smaguma centru uz vienu stūri un visādi citādi palīdz. Tādēļ, lai nebūtu gaudošanas par to, ka gribas ar ratiem, tie ir saplīsuši. Un jālieto ir ragaviņas, dipdaps vai vellapēds