diezgan nožēlojami ir apzināties, ka visvairāk mani ir ietekmējuši(kompleksus radījuši) tie cilvēki, kuru uzvedības modelis atgādina manu tēvu: emocionāla vardarbība, nelūgta ienākšana personīgajā telpā, viedokļa uzspiešana, kritika, liela kritika, īpaši liela kritika un es tad refleksīvi pārvēršos par upuri, ļauju cilvēkam sevi traumēt, sastingstu. trakākais ir tas, ka es automātiski uzskatu, ka esmu vainīga, ka man ir problēmas, sāku sevi strostēt, graut. rezultātā virkne nervu sabrukumu un nekontrolējamas trauksmes.
bet es strādāju ar to.