šodien romāns mani uzaicināja vai arī es uzprasījos uz viņa teātra izrādi. drīzāk, stipri drīzāk otrais, bet svarīgi ir tas, ka es neesmu nekāds nēģeris, tāpēc biļetes nepērku. izrādē es iesmējos vienu reizi, kas nozīmē, ka bija okei. tas bija kārtējais pierādījums džeku pārākumam, jo, ja pieņemam, ka spēlēja 4 vecenes un 6 džeki, tad labāko aktieru tops bija šāds:

1.džeks
2.džeks
3.džeks
4.džeks
5.džeks
6.džeks
7.vecene
8.vecene
9.vecene
10.vecene

bet vislabākais joks bija starpbrīdī. kā jau teātrī "skatuve" pienākas, bija kopīgā tualete puikām un meitenēm. kamēr stāvēju rindā, noklausījos to, kā tēvs ar mazu bērnu iznāk no tualetes, bērnu nodod mātes rokās un saka, ka nu ies uzsmēķēt. māte aiz manis gaida rindā. prasa, vai dēls nāks līdzi tualetē, uz ko saņem sašutuma pilnu atbildi: "bet es jau tualetē esmu bijis tūkstoš reižu!" te sāku ņirgt skaļi. nu, labs ir - ja negrib iet, tad negrib. tuvojas mātes kārta iet tualetē, kad viņa palūdz dēlam, lai viņš viņu pagaida tepat, kamēr viņa ir tualetē. uz to dēls tikpat kā piekrita: "jā, Tu ieiesi iekšā, bet es kaut kur paslēpšos!" tad pār maniem vaigiem ripoja krokodila asaras.