slikts sapnis - Džentlmeņa komplekts [entries|archive|friends|userinfo]
slikts

[ website | untu.ms ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Džentlmeņa komplekts [Feb. 3rd, 2020|09:07 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Īsi atgādinot neoliberālisma nozīmi:

Most scholars tend to agree that neoliberalism is broadly defined as the extension of competitive markets into all areas of life, including the economy, politics and society.

Neoliberālisms visam piemēro "balso ar savu maciņu" loģiku, kurā biezākajiem maciņiem ir lielākas balsstiesības. Biezākie maciņi jeb īpašās intereses savas balsstiesības izmanto, lai iestātos par arvien lielāku nevienlīdzību, koncentrējot varu savās rokās un vienlaicīgi mazinot savu atbildību.

Varas maiņu starp interešu kopām sauc par apvērsumu, un neoliberālisma apvērsums uzņem apgriezienus kopš astoņdesmitajiem.

Kas maksā, tas pasūta mūziku

Notiek mediju koncentrācija; veidojas mediju oligopoli. Saziņas platformas tiek privatizētas. Pasūtījuma zinātne piesārņo svarīgas zinātnes jomas un kopā ar uzsvaru uz konkurenci pār sadarbību rada replicējamības un uzticamības krīzi.

Pasūtījuma zinātnei un medijiem pat nav jābūt pārliecinošiem; pietiek izplatīt šaubas un neskaidrību. Augošā nevienlīdzība arī nozīmē mazāk laika pašizglītībai. Izglītība ir dārgāka un saņem mazākus valsts ieguldījumus. Mērķis ir privatizēt visu, ko iespējams, un valstij darboties pamatā kā bankai.

Demokrātijas mērķis ir līdzsvarot īpašās un kopējās intereses, un tā paļaujas uz brīviem medijiem un uz izglītotiem un aktīviem pilsoņiem, bet neoliberālisms apzināti cenšas sasvērt līdzsvaru par labu īpašajām interesēm, graujot demokrātiju.

Modinātājzvani

2007.–2009. gada ekonomiskā krīze bija pirmā reize, kad pasaules IKP samazinājās, un tās sekas būs jūtamas vēl ilgi, bet ir pamats runāt par nākamo krīzi. Klimata izmaiņas ir pastāvīgs un augošs drauds. Tramps un Breksits ir piemēri nejēdzībām, ko pieļauj novājinātas un demoralizētas pilsoniskās sabiedrības. Dienvidu tilts, Rīgas Satiksmes un Rīgas Domes korupcijas skandāli, Šķēle, Lembergs u.c. korupcijas mēmi tam ir vietējie piemēri. Reakcijā uz nedrošību arvien vairāk valda grēkāžu un spīta politika.

Grēkāžu un spīta politikas ietvaros izplatās sazvērestības domāšana; tiek meklēti ienaidnieki. Tiek noliegta klimata zinātne, skaidrojot to ar zinātnieku sazvērestību. Neoliberālisma un īpašo interešu kritika tiek vienādota ar kreiso autoritārismu.

Smadzeņu skalošana

Koncentrējot varu ekonomiskās piramīdas smailē, iespējamie veidi kā manipulēt ar cilvēkiem paliek arvien plašāki. Labākais pierādījums tam, cik iedarbīga ir smadzeņu skalošana, ir tas, ka ir iespējams murgot par klimata zinātnieku sazvērestību, neaizdomājoties, vai tu neesi naftas un gāzes nozares propagandas upuris. Smadzeņu skalošanas piemērs ir tas, ka, par spīti visiem modinātājzvaniem, cilvēki agresīvi iestājas par turbokapitālismu.

Čomskis paskaidro daļu no stāsta, kā aukstā kara propaganda veiksmīgi sasaistīja kapitālisma kritiku ar noziedzīgu autoritārismu. Pirmajai pasaulei interesēja nomelnot sociālismu, un otrajai interesēja mēģināt teorētiski leģitimēt savu autokrātisko valsts kapitālisma iekārtu, un kopā tās veidoja vienotu un iedarbīgu propagandas fronti.

Man jau ļoti sen prātā ir ieķērusies frāze "džentlmeņa komplekts", runājot par cilvēku pasaules skatījumu, it īpaši reliģiju kontekstā. Uzticība iekārtai nozīmē, ka pastāvētu "normālo" uzskatu komplekts, un ar aptuvenu priekšstatu par to cilvēks būtu gatavs spriest par pasauli. Tas tā varbūt varētu darboties demokrātiskā iekārtā, bet ne neoliberālismā, it īpaši ne tik ielaistā. Viltus propaganda ir visuresoša, un par to ir jādomā nopietni.

Piemēram, mani mēdza saistīt Stīvena Pinkera mierinošais skatījums par nākotnes izredzēm, bet tagad es to atpazīstu kā iekārtas propagandu. Līdzīgs stāsts ir par miljardieru filantropiju.

Linkdot krepsi

Comments:
From:[info]slikts
Date:February 3rd, 2020 - 09:13 pm
(Link)
Aizmirsu pieminēt ekonomisko globalizāciju kā vienu no galvenajiem virzītājiem: globāli uzņēmumi būtiskā mērā var stāvēt pāri vietējai valsts varai.
From:[info]rindra
Date:February 3rd, 2020 - 09:16 pm
(Link)
+
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:February 4th, 2020 - 01:36 am
(Link)
Ar to globalizāciju, kur korporācija stāv pāri valsts likumiem, ir nedaudz ironiski (jo neparedzami) - piemēram lētā darbaspēka miskaste Ķīna tuvākajā laikā importēs kādu savu dienaskārtību uz vietām, kas to globālās ekonomikas ķēdē par lētā darbaspēka miskasti turēja. Et voila!
From:[info]slikts
Date:February 4th, 2020 - 02:30 am
(Link)
Crazy Rich Asians gatavo jaunajai kārtībai (esmu īpaši gatavs, jo redzēju pāris reizes)
From:[info]rindra
Date:February 4th, 2020 - 01:41 am
(Link)
Labs ieraksts. Visus linkus uzreiz grūti izlasīt, bet šim tam izdevās uzmest aci. Interesanti.

Man ir pāris jautājumi.

1
Kā esošā uzņēmējdarbība ierakstās šajā kontekstā?
Kā esošajiem uzņēmējiem rīkoties, reizē uztverot nopietni visus ierakstā minētos ekonomiskos aspektus?

Kooperatīvi?
Viens iebildums no pieredzes ir tāds, ka uzņēmējdarbībā ir ļoti labi redzams, ka cilvēki nav vienlīdzīgi. Tiem varētu būt vienlīdzīgas iespējas. Bet tiem nav vienlīdzīgas spējas/talanti.

Sociālā uzņēmējdarbība?
Šeit mans iebildums būtu tāds, ka bieži var redzēt, ka cilvēki grib uzreiz sākt ar sociālo uzņēmējdarbību. Un tāpēc arī ātri beidz (bankrotē). Uzreiz ambīcija ir zero waste kafejnīca, piemēram. Nevis sākumā vienkārši kafejnīca...


2
Kā ar privātajiem datiem? Šobrīd to ievākšana ir neatņemama jebkuras interneta platformas sastāvdaļa. Kategorisks noliegums, imho, ir...pārāk kategorisks. Platformas nav ideālas, bet tās ir demokratizējušas pieeju informācijai. Tas ir nopietni. Tās, iespējams, vajadzētu regulēt stingrāk, bet sagaidīt krasu pāreju no masveida datu ievākšanas uz pilnīgu ne-ievākšanu ir ....nereāli.
From:[info]slikts
Date:February 4th, 2020 - 02:40 am
(Link)
Tās ir sistēmiskas problēmas, kas pamatā prasa sistēmiskus risinājumus nevis pašupurus (ja vien nav masks vai geitss). Viens cilvēks ir kā pile jūrā; tāpat kā, piem., šķirojot atkritumus salīdzinājumā ar industriālo piesārņojumu.

Kooperatīvi ir forša doma, bet, pārējai sistēmai esot naidīgai, tas var būt sarežģīti. Man tie interesē, bet neesmu iedziļinājies.

Par datiem liekas, ka GDPR iet gana tālu.
[User Picture]
From:[info]ebeh
Date:February 4th, 2020 - 11:49 am
(Link)
Kaut kas manī sakustas, kad lasu Tavus tekstus. Liekas, ka apmēram tā viss varētu būt. Bet pārdzīvoju, ka nezinu gana daudz, lai spētu uz teikto arī paskatīties kritiski, jo zinu, ka tas ir svarīgi...
From:[info]slikts
Date:February 4th, 2020 - 02:41 pm
(Link)
https://www.youtube.com/playlist?list=PLvoAL-KSZ32e9ziASGC8ZWwrvV4fEXoRj

Philosophy Tube ieskicē līdzīgu ainu, un par to ir diezgan daudz lasāmā, jo paliek grūti neņemt vērā "modinātājzvanus".