slikts sapnis - anti-kapitālisms šŸ§›šŸ§›šŸ§› [entries|archive|friends|userinfo]
slikts

[ website | untu.ms ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

anti-kapitālisms šŸ§›šŸ§›šŸ§› [Jan. 11th, 2020|04:38 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

krindža brīdinājums, aiz griezuma ir 10 tūkstoŔi zīmju par politekonomiku; maz joku un nemaz bildīŔu

jāuzraksta vēl kāds "atveriet acis, Ŕīpļi!" krindža teksts, Å”oreiz tieÅ”i pieskaroties tēmai, kurai parasti vados apkārt, jeb ekonomikai. tā nekādā ziņā nav mana stiprā puse un ir samērā tālu no intereÅ”u loka, bet tas patiesÄ«bā ir iemesls to pārcilāt, jo ekonomikai ir noteicoÅ”a loma pasaulē un jebkurā gadÄ«jumā par to bÅ«s kāds viedoklis, tāpēc tam ir labāk bÅ«t pārdomātam

Ŕī bÅ«s arÄ« pirmā reize, kad cibā tam pieskaros, lai gan tas nav liedzis cibas smakai nesakarÄ«gi mēģināt piedēvēt man boļŔevismu vai kreiso autoritārismu. tuvākais ekonomikai droÅ”i vien bija aizstāvēt Das Kapital kā 'seminālu' darbu politiskajā zinātnē nevis naida simbolu, bet tas vien, ka vēsturiski nozÄ«mÄ«gākā kapitālisma kritika ir nomelnota kā naida simbols, izceļ hegemoniju pastāvoÅ”ajā kārtÄ«bā un ka ekonomisks nonkonformisms ir zināmā mērā pret noteikumiem un draudÄ«gs cilvēka 'sabiedriskajam kapitālam'

kapitālisms kā svētā govs

tas varētu bÅ«t pamatots priekÅ”stats, ka kapitālismu kritizēt ir labākajā gadÄ«jumā dÄ«vaini un sliktākajā gadÄ«jumā nozÄ«mē, ka patiktu Staļins, bet tāds priekÅ”stats patiesÄ«bā vairāk atspoguļo kapitāla sniegto spēju savā sistēmā paust sev vēlamās domas visskaļāk. tas ir kārtējais apburtais loks, ka ieguvēji no pastāvoŔās iekārtas var izmantot ieguvumus, lai iekārtu saglabātu.

par Å”iem ieguvējiem varētu runāt kā par kapitālistiem, bet man vairāk patÄ«k uzsvars uz interesēm noŔķīrumā starp Ä«paÅ”ajām un vispārÄ«gajām interesēm, jo kapitāls ir abstrakts jēdziens salÄ«dzinot ar kaut ko, kas piemÄ«t visiem bez izņēmuma, jeb interesēm. vispārējās intereses ir visas cilvēku kopas intereses, bet Ä«paŔās intereses pārstāv tikai Ä«paÅ”os ieguvējus, ko vistieŔāk iemieso miljardieri kā visgroteskākie rausēji.

rauŔana

parasts mēģinājums aizstāvēt rauÅ”anu ir "tev vienkārÅ”i skauž", bet tas ir kārtējais iepotētais uzskats, un vispatiesāk miljardierus var konceptualizēt kā pÅ«Ä·i uz zelta kalna Hobitā. vairums cilvēku vienkārÅ”i neaizdomājas, ka no argumentiem par labu miljardieru iemiesotajai galējajai ekonomiskajai nevienlÄ«dzÄ«bai izriet arÄ« tas, ka Hobita pÅ«Ä·is bÅ«tu pāridarÄ«jumu upuris nevis bērnu grāmatas sliktais tēls.

cita pat bērnu spriestspējas pakāpei piemērota atziņa ir tas, ka pārāk neaptveramus lÄ«dzekļus nav iespējams dzÄ«ves laikā pielietot, tāpēc miljardieru saraustie lÄ«dzekļi bÅ«tiskā mērā ir sastindzināti (viņi snauž kā pÅ«Ä·is uz zelta). it kā vērienÄ«gie miljardieru projekti ir salÄ«dzinoÅ”s sÄ«kums: piemēram, Bezoss Ŕķiroties zaudēja vairāk kā 30 miljardus un joprojām palika bagātākais cilvēks pasaulē).

varu izklausÄ«ties vēl banālāk un pieminēt "karalim nav drēbju" lÄ«dzÄ«bu: "tev vienkārÅ”i skauž karaļa tērps" ir tikpat sakarÄ«gi kā attiecināt to uz miljardieriem.

iestāties pret ienākumu nevienlÄ«dzÄ«bu gan nenozÄ«mē, ka es aicinātu dzÄ«vot kā Diogēnam mucā; lÄ«dzekļi nodroÅ”ina dzÄ«ves vajadzÄ«bas un padara cilvēku apmierinātāku, bet, sākot pelnÄ«t simtos tÅ«kstoÅ”u gadā, uz apmierinātÄ«bu attiecas ļoti stāvs 'diminishing returns' jeb peļņas kritums, kas nostāda miljonāru 'veiksmes stāstus' uz nejēdzÄ«bas robežas, bet miljardieriem ne tikai liek pārkāpt Å”o robežu, bet apriņķot apkārt visai nejēdzÄ«bas planētai, jo nevienam cilvēkam nav vajadzÄ«gi Ŕādi lÄ«dzekļi

brīvais tirgus ir izdomājums

vēl bez sarausto lÄ«dzekļu stinguma, nevienlÄ«dzÄ«bas ekonomiskā neefektivitāte izpaužas tajā, ka Ä«paŔās tirgus dalÄ«bnieku intereses jeb peļņas motÄ«vs ir arÄ« pretrunā ar tirgus kopējām interesēm. 'brÄ«vajam tirgum' (pēdiņās, jo ārpus ideoloÄ£ijas tas nepastāv) piedēvē efektivitāti, jo tajā pastāv konkurence, bet konkurence samazina peļņu un attiecÄ«gi tiek aktÄ«vi apkarota konkurenci uzpērkot, dempingojot, lobējot pret to, utt. peļņas motÄ«vs likumsakarÄ«gi pieprasa virzÄ«bu uz oligopolu un monopolu, jo ideāla peļņa ir Ä«re vai nodoklis

tādi kapitālistu domātāji kā Smits, kas patieŔām bija domātāji nevis ideoloÄ£iskas marionetes, atsver anti-kapitālisma argumentus ar tirgus regulÄ“Å”anu un labklājÄ«bas valsts politiku; savukārt, nesakarÄ«go brÄ«vā tirgus pÅ«rismu pārstāv uzpirktas intelektuālas miskastes, un nesakarÄ«gākais tajā ir, ka tās parasti ir uzpirktas ar tikpat tukÅ”u solÄ«jumu kā loterijā vai spēļu zālē, ka tu arÄ« it kā varētu bÅ«t uzvarētājs jeb piederēt pie privātÄ«paÅ”nieku kopas un tāpēc tavas intereses it kā sakrÄ«t ar tās Ä«paÅ”ajām interesēm, un tad Å”is muļķīgais domu gājiens tiek vispārināts uz visiem sabiedrÄ«bas locekļiem: visiem vajadzētu pirkt loterijas biļetes vai raustÄ«t kloÄ·i spēļu zālē.

cits salÄ«dzinājums kapitālisma tukÅ”ajam solÄ«jumam varētu bÅ«t, ka parasta cilvēka mazo zelta čupiņu salÄ«dzina ar pÅ«Ä·a kalnu, tikai citā mērogā, un uz Ŕīs lÄ«dzÄ«bas tiek balstÄ«tas iluzoras kopējas intereses

turbokapitālisma krīzes

kopējā atziņa ir, ka anti-kapitālisti ir sakarÄ«gāki kapitālisti, jo ir jābÅ«t kaut kādā ziņā anti-, lai saprastu iekārtas ierobežojumus. bÅ«t kapitālisma pÅ«ristam jeb turbokapitālistam ir kā bÅ«t vadÄ«tājam, kas grib braukt pa pilsētas centru ar Å”osejas ātrumu, tikai turbokapitālisma gadÄ«jumā vadÄ«ta tiek sabiedrÄ«ba, un ieguvēji no tā paÅ”i neriskē, jo pat sliktākajā gadÄ«jumā varēs pārcelties uz saviem luksusa bunkuriem Jaunzēlandē

turbokapitālisma salÄ«dzinājums ar neprātÄ«gu braukÅ”anu ir Ä«paÅ”i vietā, jo tas ir ne tikai salÄ«dzinoÅ”i ekonomiski neefektÄ«vs, bet nav ilgtspējÄ«gs, jo to raksturo pieaugoÅ”i postoÅ”as svārstÄ«bas jeb krÄ«zes. 2008. gada krÄ«zes cēloņi ir tikai saasinājuÅ”ies, tāpēc nākamo svārstÄ«bu ir pamats paredzēt bÅ«tiskāku

spocīgie bubuļi

cita starpā, Å”eit rakstÄ«tais ir marksisms bēbÄ«Å”iem; ļoti ceru, ka kāds ir ticis lÄ«dz Å”ai vietai tekstā to nenojauÅ”ot, bet tagad sabijies no Ŕī bubuļvārda ("marksisms", ne "bēbÄ«Å”i"). Ä«paÅ”i spocÄ«gs marksisms likās vēsturiskajiem nacistiem, kuri runāja par "kultÅ«rboļŔevismu" jeb spocÄ«gu (((sazvērestÄ«bu))) sagandēt visu labo (tas nav pārspÄ«lējums), un Ŕī sazvērestÄ«bas ideja dzÄ«vo tālāk atmiekŔķētos prātos kā "kultÅ«rmarksisms" vai, zināmā turboģēnija PÄ«tersona gadÄ«jumā, kā postmodernais kultÅ«rmarksisms, jo divi bubuļvārdi ("postmoderns" un "marksisms") kopā ir spocÄ«gāki par vienu, pat ja iznākums ir oksimorons

es neraujos sevi saukt par komulistu (drukas kļūda apzināta, jo ir atsauce, un nepaskaidroti mēmi ir vajadzÄ«gi, lai atgādinātu normÄ«Å”iem viņu vietu; joks) vai sociālistu, jo viena lieta ir anti-kapitālisms (it Ä«paÅ”i anti-turbokapitālisms kā vienÄ«gā sakarÄ«gā nostāja), bet cita ir konkrētas alternatÄ«vas, jo rÄ«cÄ«bpolitika ir sarežģīta un ekonomikas tēma ir apzināti neprātÄ«gi piesārņota.

pakava teorija, tankīŔi

labākais piemērs politekonomikas lauciņam kā domāŔanas izgāztuvei ir izplatÄ«tie mēģinājumi celt neslavu kapitālisma nonkonformismam kā noteiktam staļinismam, kas to vien vēlētos kā gulagēt tos, kas nepatÄ«k. piemēram, mana remdenā pārliecÄ«ba par anti-kapitālismu (un stingrā par anti-turbokapitālismu) izriet no stingras pārliecÄ«bas par anti-autoritārismu (vai pozÄ«tÄ«vā formulācijā, humānismu), un es pie katras izdevÄ«bas vērÅ”os arÄ« pret kreiso autoritāristu vājprātu jeb t.s. 'tankÄ«Å”iem'

formālāk Å”o noteikta autoritārisma pieŔūŔanu kreisajai politikai var atrast t.s. 'pakava teorijā', kas ir trāpÄ«ga tādā ziņā ka atzÄ«st galēji labējo nostāju kā pēc bÅ«tÄ«bas autoritāru, bet mēģina piedēvēt kreisajai pusei bÅ«Å”anu labējās spoguļattēlam; resp., tā ir projekcija

pakava teorija politiskās zinātnes ietvaros ir diskreditēta jeb nav ņemama nopietni, un tās pieminÄ“Å”ana ir droÅ”a pazÄ«me, ka ir darÄ«Å”ana ar nejēgu dūņu-krÅ«gera krampjos

valsts kapitālisms

kreisais autoritārisms pastāv (Ķīna, Ziemeļkoreja, PSRS, utt.), bet pēc bÅ«tÄ«bas ir 'Ŕķirisks' jeb pretrunā pats ar sevi. autoritārismu raksturo Å”auras grupas vara pār citiem, un attiecÄ«gi vara autoritārismā nepieder strādniekiem, pat ja tas tiek saukts par kreisu. kreisais autoritārisms ir pamatā nesakarÄ«ga nostāja un minētie piemēri tā Ä«stenojumam ir labāk aprakstāmi kā t.s. 'valsts kapitālisms', un, piem., Ķīnas gadÄ«jumā ar tās miljardieriem pat kā valsts turbokapitālisms. valsts kapitālisma jēdziens gan reizēm tiek saukts par oksimoronu, bet tas bÅ«tu pelnÄ«jis atseviŔķu ierakstu

Å”is ieraksts jau ir par garu, tāpēc Ŕī ir pirmā daļa

Linkdot krepsi

Comments:
[User Picture]
From:[info]nistagms
Date:January 11th, 2020 - 05:49 pm
(Link)
labs, drÄ«kst Ŕērot tālāk portālos?
From:[info]slikts
Date:January 11th, 2020 - 06:36 pm
(Link)
ko ne
From:[info]slikts
Date:January 11th, 2020 - 06:37 pm
(Link)
t.i., kāpēc ne
From:(Anonymous)
Date:January 11th, 2020 - 07:56 pm
(Link)
TankÄ«Å”i sen jau vairs nav galvenie kreisā autoritārisma draudi. Varu un kontroli sakārojuÅ”ies sjwisti kā tu ir. Visi tavi politiskie ieraksti Å”eit to vēsta.
From:[info]slikts
Date:January 11th, 2020 - 08:12 pm
(Link)
lol
From:(Anonymous)
Date:January 11th, 2020 - 11:59 pm
(Link)
Tev neapnÄ«k mētāties ar apzÄ«mējumiem (galēji labējs, galēji kreiss, labējs, kreiss bla bla), kuriem labākajā gadÄ«jumā ir vieta komiksos vai 19.gs, nevis 21.gs. politisko reāliju aprakstÄ«Å”anai? Labējums/kreisums bija atmiruÅ”i jau Veimāras laikā. Tāpēc "valsts kapitālisms" ir stulbs aposteriors jēdziens, jo galÄ«gi netver to, ko izdarÄ«ja un rosināja Ä»eņins, Marksam pieliekot riteņus.
From:[info]slikts
Date:January 12th, 2020 - 12:07 am
(Link)
saraksti grāmatu un nosauc to "obskurantisms"
From:(Anonymous)
Date:January 12th, 2020 - 09:13 pm
(Link)
Tavu grāmatu par politekonomiku varētu tā nosaukt. Puse grāmatas bÅ«tu nevienam nevajadzÄ«gu 18.gs kliÅ”eju atgremoÅ”ana, no kurienes arÄ« "obskurantisms".
From:[info]slikts
Date:January 12th, 2020 - 11:07 pm
(Link)
lol
[User Picture]
From:[info]snark
Date:January 13th, 2020 - 08:56 am
(Link)
Es saprotu, ka iebildumi ir vērsti pret ienākumu un Ä«paÅ”uma nevienlÄ«dzÄ«bu. Ierobežotu resursu apstākļos vienlÄ«dzÄ«ba nav iespējama, un var tikai aizstāt viena veida nevienlÄ«dzÄ«bu ar citu.

From:[info]slikts
Date:January 13th, 2020 - 10:47 am
(Link)
ekonomisko nevienlÄ«dzÄ«bu ir iespējams mazināt, un, faktiski, to var bÅ«tiski mazināt pat tikai mainot esoŔās iekārtas iestatÄ«jumus. atliek jautājumi par to, vai un cik to vajadzētu mazināt, un atbildes ir diezgan pamatoti "jā" un "daudz"

savukārt pilnÄ«bā nonivelēta sabiedrÄ«ba nekad nav bijis mērÄ·is; tas ierakstās iepriekŔējos ierakstos pieminētajā 'viltus paÅ”pretrunÄ«bā' vai principiālā pÅ«rismā, kur princips tiek pārspÄ«lēts lÄ«dz tā sekas ir nevēlamas un tad tiek atmests kā nederÄ«gs
[User Picture]
From:[info]snark
Date:January 14th, 2020 - 01:22 pm
(Link)
Labi, atliek tikai paskaidrot, kāpēc tieÅ”i ekonomiskā nevienlÄ«dzÄ«ba ir uzmanÄ«bas centrā.
Samazinot ekonomikā sakņotu nevienlÄ«dzÄ«bu, pieaugs citu parametru nozÄ«me, kas tā vai tā rezultēsies tajā, ka, piemēram, savlaicÄ«ga piekļuve augsti kvalitatÄ«vai medicÄ«niskai aprÅ«pei vai ainaviski Ä«paÅ”umi netālu no Å«denstilpnēm bÅ«s pieejami tikai ļoti ierobežotai sabiedrÄ«bas daļai.

From:[info]slikts
Date:January 14th, 2020 - 02:37 pm
(Link)
bēbiskotā vēsture ir, ka izejas punkts bija feodālisms ar Å”auru varas sakopojumu augÅ”galā un vispārēju despotismu; GÅ«tenbergs un apgaismotāju banda izplatÄ«ja apziņu par despotismu un varas spici sāka giljotinēt; jaunā spice bija tirgotāji un viņiem izdevās nomierināt vispārējās intereses ar privātÄ«paÅ”uma solÄ«jumu, pat ja ne paÅ”u Ä«paÅ”umu; iekārta joprojām bija despotiska un lielāku varas lÄ«dzsvaru ar vispārējām interesēm nācās asiņaini atkarot

pa starpu nesenākajai vēsturei maisās Ä»eņini un Mao, kas agrārās sabiedrÄ«bās mēģināja ieviest lÄ«dzsvarotāku iekārtu, bet sanāca cita veida bandÄ«tisms, un imperiālisti, kas Å”auru intereÅ”u vārdā paliekoÅ”i izkropļoja lielu daļu pasaules

Å”auro intereÅ”u palaga vilkÅ”ana savā virzienā ir gājusi savu gaitu un varas lÄ«dzsvars pārtop arvien simboliskāks; varas pārmantojamÄ«ba ļauj to paliekoÅ”i sakopot spicē; vispārējās intereses tiek pakļautas, sarÄ«dot savā starpā un ar Ŕūpuļdziesmām par neredzamās rokas labumiem, "vēstures beigām", u.tml.; rÅ«koÅ”s varas lÄ«dzsvars izpaužas turbokapitālismā

turbokapitālisms ir sliktāks kapitālisms, jo varas spice apkaro sāncensību un rausēji sev arvien lielāko pārdalīto līdzekļu daļu glabā nevis iegulda

ieguldÄ«juma trÅ«kums vispostoŔāk izpaužas tajā, ka netiek ieguldÄ«ts cilvēku, tieÅ”i bērnu, izaugsmē. par to ir milzu zināŔanu kopums, bet turbokapitālisma smadzeņu skaloÅ”ana un korupcija pat liek noliegt zinātni kā tādu, jo Ä«paÅ”i "mÄ«ksto" jeb par sabiedrÄ«bu

konveijera galā ir izplatÄ«ta nezinoÅ”a pārliecÄ«ba, ka nekas Ä«paÅ”i labāks nevarētu bÅ«t, un Ŕī saruna
[User Picture]
From:[info]snark
Date:January 14th, 2020 - 02:51 pm
(Link)
Tad noderēs kāds piemērs ar kaut kā Ä«paÅ”i labāka realizāciju, tikai bez sabiedrÄ«bas zinātņu spekulatÄ«vajiem spriedumiem par to, kas varētu bÅ«t. Jo resursi ir un paliek ierobežoti neatkarÄ«gi no vēstures pavērsieniem.

Pakāpeniska varas lÄ«dzsvara izjaukÅ”ana ir raksturÄ«ga ne tikai turbokapitālismam, bet vispār ikvienai sabiedriskai iekārtai, kur elite reizi N gados netiek decimēta vai kaut kā citādi iztramdÄ«ta.
From:[info]slikts
Date:January 14th, 2020 - 03:30 pm
(Link)
visas Ŕīs sarunas seko vienam trafaretam, kurā kapitālisma kritikai var uzstādÄ«t arvien stingrākas prasÄ«bas, bet aizstāvÄ«bai der jebkura pusizceptā prātā iebirusÄ« domiņa. kritiÄ·im ir jāpārzina plaÅ”a literatÅ«ra, jāvar sarakstÄ«t doktora disertācija saistÄ«tajās jomās, un tad tāpat jāuzkonstruē paralēls visums ar darbojoÅ”os alternatÄ«vu iekārtojumu, bet tikmēr pastāvoŔās kārtÄ«bas aizstāvis var bÅ«t atslābis droŔā apziņā, ka pauž neizaicinoÅ”us uzskatus, pat ja tie pilnÄ«bā trāpa garām pamatjautājumiem

pamatjautājumi Å”ajā gadÄ«jumā ir par Å”auro intereÅ”u tieksmi grābt arvien vairāk; par to veicinoÅ”ajām iekārtas likumsakarÄ«bām; par cilvēku iespaidojamÄ«bu, it Ä«paÅ”i mijiedarbÄ«bā ar tehnoloÄ£isko attÄ«stÄ«bu

man nav uz paplātes pasniedzamu atbilžu, un galvenā doma ir, ka nenotiek noteicoŔas nozīmes saruna, lai tās atrastu.

sabiedrības zinātņu ieguldījums, cita starpā ir, nevis minējumi bet rīcībpolitikas iznākumu salīdzinājums ar to uzstādītajiem mērķiem. piemēram, taupības politikas, kas palielina nevienlīdzību, iznākumi pastāvīgi nesakrīt ar mērķiem