|
Jan. 14th, 2020|02:37 pm |
bēbiskotā vēsture ir, ka izejas punkts bija feodālisms ar šauru varas sakopojumu augšgalā un vispārēju despotismu; Gūtenbergs un apgaismotāju banda izplatīja apziņu par despotismu un varas spici sāka giljotinēt; jaunā spice bija tirgotāji un viņiem izdevās nomierināt vispārējās intereses ar privātīpašuma solījumu, pat ja ne pašu īpašumu; iekārta joprojām bija despotiska un lielāku varas līdzsvaru ar vispārējām interesēm nācās asiņaini atkarot
pa starpu nesenākajai vēsturei maisās Ļeņini un Mao, kas agrārās sabiedrībās mēģināja ieviest līdzsvarotāku iekārtu, bet sanāca cita veida bandītisms, un imperiālisti, kas šauru interešu vārdā paliekoši izkropļoja lielu daļu pasaules
šauro interešu palaga vilkšana savā virzienā ir gājusi savu gaitu un varas līdzsvars pārtop arvien simboliskāks; varas pārmantojamība ļauj to paliekoši sakopot spicē; vispārējās intereses tiek pakļautas, sarīdot savā starpā un ar šūpuļdziesmām par neredzamās rokas labumiem, "vēstures beigām", u.tml.; rūkošs varas līdzsvars izpaužas turbokapitālismā
turbokapitālisms ir sliktāks kapitālisms, jo varas spice apkaro sāncensību un rausēji sev arvien lielāko pārdalīto līdzekļu daļu glabā nevis iegulda
ieguldījuma trūkums vispostošāk izpaužas tajā, ka netiek ieguldīts cilvēku, tieši bērnu, izaugsmē. par to ir milzu zināšanu kopums, bet turbokapitālisma smadzeņu skalošana un korupcija pat liek noliegt zinātni kā tādu, jo īpaši "mīksto" jeb par sabiedrību
konveijera galā ir izplatīta nezinoša pārliecība, ka nekas īpaši labāks nevarētu būt, un šī saruna |
|