aha, vēl reizēm esmu nomākts un nezinu, par ko, pazūd tas smaidīgais elements, jūtos kā sausiņš un domāju domas, kuras "vajadzētu" domāt, jo nedomāju tās, kuras negribas domāt, maybe vnk nemāku tām piekļūt vai neuztveru nopietni, vienīgais nevaru saprast, kāds īsti sausiņš, okej viegli drūpošs pirmkārt, bet tā kā saka "sausais atlikums", tad maybe palikusi tikai patiesība, varbūt to vajadzētu iemērkt tējā un nebūtu pārāk slikti, i'm just going to talk shit for a while