vīzija again
labi, turpinot iesākto. lai gan šodien man galīgi nav, ko teikt. ibo pasākums vakar bija pagalam nelāgs. vājprāta disene mijās ar operas solistiem. vienīgie, kas leca ārā no koncepta, bija morisetes reinkarnācija, jaunietis, kas domājās sevi klasiskā roka ģēniju esam, un viens ķerts turks. vislabāk patika, ka zviedri birdināja sev virsū putuplasta sniedziņu un paziņoja, ka tā ir eiforija. kas mani vienmēr šādos gadījumos interesē - kā viņi pēc tam tik ātri skatuvi notīra?