Ko es šodien nopirku — 1941. gada igauņu-vācu vārdnīcu, izdotu šeit Tartu.
Biju aizbraucis līdz tipiskam 1990.-to gadu iepirkšanās centram. Nu, es nezinu, vai tādi tie bija arī šeit Igaunijā, bet atceros, ka deviņdesmitajos Rīgā bija vairāki tādi, ko sauca par "bāzēm" un kur varēja nopirkt visu. Tirdzniecības vietas bija izvietotas angāros, noliktavās, konteineros, būdās...
Šodien biju vienā tādā "vietnē", kur gandrīz noslēgtā četrstūrī izvietotas it kā saimniecības ēkas apkārt sniegotam pagalmam, un apkārt šim pagalmam dažādi komisijas preču veikali, lietotas mēbeles, grāmatas, krāmi, humpalas (man fascinē šis vārds). Vienā no veikaliem noskatīju tīri ņemamu grāmatplauktu pa 15 ērikiem, tikai nez kāpēc apstulbu, nobremzēju un nenopirku, laikam neštimmēja plaukta izmēri un manas iespējas to tā uz sitienu aiztransportēt mājup. Toties nopirku minēto 1941. gada igauņu-vācu vārdnīcu, kurai tas ir bijis jau ceturtais izdevums (pirmais bijis 1937. gadā, pate vārdnīca izstrādāta kopš 1934. gada). Palasījos priekšvārdus (šeit iekļauts pa priekšvārdam katram izdevumam gan igauņu, gan vācu valodā, kopā astoņi gab.), cik nu tā uz ātru roku sapratu. Skumīgi, protams, ka pēdējā, 1941. gada izdevumā jau tiek pieminētas politiskās batālijas. Aš bail gūglēt, kādu galu ņēmusi vārdnīcas autore Elisabeth Sell. Nu labi, iegūglēju. Dzimšanas gads 1874., miršanas gads nezināms.