Patriotisma brīdis, jeb kā nomedīt igauni
Viss sākās agri no rīta. Pirmā automāta kārta sadrebināja rūti. Es te, protams, nedaudz dramatizēju, bet dzirdēt automātus un lielāka kalibra šāvienus no netālā meža varēja ļoti labi. Namejs visā savā spožumā. Es pie sevis pavīpsnāju un skaidri nolēmu, ka tajā mežā jau nu šodien nelīdīsim.

Devāmies savā autoCamino pa apkārtnes svētvietām. Apskatījām smukas mājas, visādas ekstras, vienvārdaskot, labi pavadījām dienu. Jau vakarpusē man sagribējās kolu, nu tā, ka nevar tās 20 minūtes līdz mājām paciesties. Ieeju veikalā, a tur milzīgs plakāts - "Piedalies Namejā arī tu!". Visu cieņu NBS, mācības ļoti pietuvinātas realitātei. Būtība ir tā, ka ieraugot karavīrus ar Igaunijas zīmotnēm, jāzvana uz NBS, jāsūta bildes, jāsūta lokācija, jo igauņi iebrukuši Latvijā. Nu, mājup mēs braucām nevis kā baltie cilvēki pa šoseju, bet lavījāmies pa krūmiem, mežiem un purviem meklējot igauņus. Diemžēl, neatradām.

Bet vēlreiz gribu pateikt to, ka NBS malači. Es jūtos drošāk!