04 December 2020 @ 02:41 pm
Varbūt es esmu psihopāts.  
Kā atgūt dzīvē degsmi?

Mani senāk interesēja lietas, bet tagad, kad es jau mazliet zinu par visu, man tas vairs neinteresē. Jēzus, apziņa, literatūra, daba, mīlestība, psiholoģija, ēdiens, filmas.. visas šīs lietas ir paredzamas un un mazliet pelēcīgas.

Man tagad ir tik daudz brīva laika, bet man nav motivācijas ne interesantu hobiju darīšanai, ne domāšanai par jaunām karjeras iespējām. Es negribu lasīt Junga grāmatu, jo es jau zinu, ka psihe ir arhetipiski noslēpumaina un cilvēki dara lietas, kas ir psihas bet parastas reizē. Es negribu iet pie dabas, jo tā vienmēr ir vienāda un paredzama katru gadu. Es negribu apcerēt Jēzu, jo viņam tāpat ar cilvēku nav nekā kopīga. Mīlestība lēnām plūst uz priekšu, bez manas līdzdalības. Filmas visas ir vienādas, esentially. Varbūt ēdiens.. dārzeņi nereti mani iepriecina, varbūt viss nav zaudēts.

Jā, es iešu ārā, lai arī ir jau auksts, slapjš mijkrēslis. Un spožā veikalā pirkšu pastinaku, bieti, burkānu, kartupeli un puķkāpostu. Tad es viņus cepšu krāsnī, īpašā mērcē. Tikmēr uz plīts es taisīšu gulašu. Māja smaržos.. tādējādi mans morālais tukšums pildīsies ar gulaša smaržu.
 
 
( Post a new comment )
snauts[info]snauts on December 4th, 2020 - 05:23 pm
Es nezinu, bet ja uzzināšu, tad tu būsi pirmais cilvēks ar kam to izstāstīšu.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 8th, 2020 - 10:50 am
Paldīs.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]formica on December 4th, 2020 - 05:24 pm
varbūt viss nav zaudēts
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 8th, 2020 - 10:46 am
Re: varbūt viss nav zaudēts
Aaw, maizīte.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]hallux on December 4th, 2020 - 06:14 pm
Degsmei jau nav jābūt permanentai. Bet ēdiens ir īstais virziens, lai nezustu libido.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 8th, 2020 - 10:51 am
Tā viņš, paldies Dievam, ir.
(Reply) (Parent) (Link)
A[info]klusums on December 4th, 2020 - 09:44 pm
Ja jau tu visu zini par psiholoģiju, tad laikam jau arī zini, ka intereses zudums par lietām, kas agrāk sagādāja prieku, ir viena no depresijas pazīmēm? Nav pietiekami, lai uzstādītu diagnozi, bet pietiekami, lai apsvērtu cik ilgi tas ir, vai ir citas pazīmes, kā to risināt un varbūt meklēt palīdzību.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on December 5th, 2020 - 02:52 pm
Ja cilvēks tiešām ir nopietni lasījis par psiholoģiju, tad viņš arī zinās, ka 80% depresiju nav klīniskas depresijas, bet vnk grūtsirdība, nomākts garastāvoklis, un ka "vēršanās pie ekspertiem" nozīmē vērsties pie ķīmijas industriālo kompleksu apkalpojošiem šarlatāniem.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
A[info]klusums on December 5th, 2020 - 03:26 pm
Kur es teicu, pie kuriem ekspertiem vērsties? Dažreiz pietiek ar psihologa konsultācijām, dažreiz vajag psihoterapiju, reizēm zāles. Viena pareizā izārstēšanās veida nav, tas taisnība.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]hallux on December 5th, 2020 - 10:03 pm
Bet vai nebūtu dīvaini, ja padzīvojuši ļaudis priecātos un interesētos tieši par to pašu, par ko bērnībā un pusaudža gados? Manuprāt, ir normāli attīstīties un zaudēt interesi par lietām, kas vairs nav aktuālas.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on December 8th, 2020 - 10:49 am
Ja depresija ir smadzeņu ķīmija, tad es nevaru sameklēt palīdzību savai ģenētiskajai predispozīcijai, jo atsakos dzert zāles. Bet ja tas ir garīģs stāvoklis, tad palīdzība ir meklēta, bet gadu gaitā esmu sapratusi, ka jo vairāk par savām problēmām runāju, jo dziļāk tajās iestrēgstu, jo esmu sev apbrīnojami pārliecinoša. Racionāli skatoties uz dzīvi, tā ir sūds. Tāpēc vajag kaut ko irracionālu un maģisku, lai to kaunteraktotu, kas ir garīgums vai kaut kāda psihedēlija mākslā.
(Reply) (Parent) (Link)