04 December 2020 @ 02:41 pm
Varbūt es esmu psihopāts.  
Kā atgūt dzīvē degsmi?

Mani senāk interesēja lietas, bet tagad, kad es jau mazliet zinu par visu, man tas vairs neinteresē. Jēzus, apziņa, literatūra, daba, mīlestība, psiholoģija, ēdiens, filmas.. visas šīs lietas ir paredzamas un un mazliet pelēcīgas.

Man tagad ir tik daudz brīva laika, bet man nav motivācijas ne interesantu hobiju darīšanai, ne domāšanai par jaunām karjeras iespējām. Es negribu lasīt Junga grāmatu, jo es jau zinu, ka psihe ir arhetipiski noslēpumaina un cilvēki dara lietas, kas ir psihas bet parastas reizē. Es negribu iet pie dabas, jo tā vienmēr ir vienāda un paredzama katru gadu. Es negribu apcerēt Jēzu, jo viņam tāpat ar cilvēku nav nekā kopīga. Mīlestība lēnām plūst uz priekšu, bez manas līdzdalības. Filmas visas ir vienādas, esentially. Varbūt ēdiens.. dārzeņi nereti mani iepriecina, varbūt viss nav zaudēts.

Jā, es iešu ārā, lai arī ir jau auksts, slapjš mijkrēslis. Un spožā veikalā pirkšu pastinaku, bieti, burkānu, kartupeli un puķkāpostu. Tad es viņus cepšu krāsnī, īpašā mērcē. Tikmēr uz plīts es taisīšu gulašu. Māja smaržos.. tādējādi mans morālais tukšums pildīsies ar gulaša smaržu.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on December 8th, 2020 - 10:49 am
Ja depresija ir smadzeņu ķīmija, tad es nevaru sameklēt palīdzību savai ģenētiskajai predispozīcijai, jo atsakos dzert zāles. Bet ja tas ir garīģs stāvoklis, tad palīdzība ir meklēta, bet gadu gaitā esmu sapratusi, ka jo vairāk par savām problēmām runāju, jo dziļāk tajās iestrēgstu, jo esmu sev apbrīnojami pārliecinoša. Racionāli skatoties uz dzīvi, tā ir sūds. Tāpēc vajag kaut ko irracionālu un maģisku, lai to kaunteraktotu, kas ir garīgums vai kaut kāda psihedēlija mākslā.
(Reply) (Parent) (Link)