---
Klucis "Arsenālā".

Ir nācies redzēt daudz retrospektīvu viena mākslinieka izstāžu, kas kārtotas hronoloģiski pa dzīves / mākslas posmiem, un katrs no tiem tiek ievadīts ar paskaidrojošo tābelīti, kurā pastāsta, kas notika viņa dzīvē un pasaules notikumu ritumā, lai attiecīgi beigtos viens posms un sāktos nākamais (svaigākais šāds iespaids - Frīda Kālo Romā jūnijā). Taču Kluča izstāde uz visa šī fona izceļas ar to, ka ik pēc posma nomainīšanās man personīgi radās sajūta, ka es līdz mielēm saprotu, kas darījās viņa galvā. Iespējams, tāpēc, ka bērnībā daudz lasīts Ribakovs utml 20.-30.gadu Krievijas reāliju aprakstītāj, līdz ar to viegli iedomāties, kas notiek ap Kluci. Katrā ziņā ļoti liela pēcgarša, ne tik daudz mākslasdarbu sakarā, kā "posmu attīstības" izjušanā.