Viena diena manā dzīvē

manas brīvienas parasti nepieder man, bet tas pagaidām, kamēr bērni mazi.
brīdinājums Nr.1: attēlos būs redzami dzīvnieki (1 kaķis un 1 putns) un cilvēki (2 bērni, sētniece un vīrieša kājas)
brīdinājums Nr.2: atēlu būs DAUDZ.
brīdinājums Nr.3: fotografēts ar īstu fotoaparātu:)p
kauss un vimpelis tam, kas šo spēs apskatīt līdz galam!

mans parastais brīvdienu modinātājs ir ūsas sejā, šādas te:



ceļamies un secinām, ka pa nakti arī ir krietni snidzis...


...par ko liecina arī sētnieces Ziedītes steidzīgā gaita, nesot veselas 2 sniega lāpstas


svempjamies augšā un brokastojam ar putru, kamēr mana steidzīgā kafija parasti neglābjami kaut kur atdziest un beigās tiek izlieta
(pievērsiet uzmanību, ko rokā tur lielākais bērns:(


tikmēr uz manas lodžijas melnie meža strazdi ietur brokastīs mežavīna ogas


pa to laiku debesīs parādās pirmā brīvdienas saulīte, jāsaka, ka samērā spokaina


izkaram žāvēties no rīta vešmašīnā iemesto veļu, kaķis uzskata, ka tā ir speciāli viņam organizēta rīta izprieca


tālāk jābrauc uz pilsētu rezervēt bērnu ballīti, tāpēc jāsapoš ne tikai iekšējais, bet ārējais skaistums (kaķis mums ir suns, piedalās it visā un it visur ir klāt)


kāpjam mašīnā, dodamies uz Rīgu; saule pa to laiku nometusi spokainās ēnas un visā spožumā apspīd ziemas pasaku



galamērķis sasniegts, kur arī viss tiek sarunāts un iemaksātas nodevas


dodamies mājup, pa ceļam iebraucam vietējā lielveikalā pēc dažiem svarīgiem pirkumiem.
pirmais ir pērlītes un citi sīkumi manam kulona un brošas projektam.

pārdevējs aizdomīgi pajautā par fotografēšanas iemeslu un es vaļsirdīgi atbildu, ka es dokumentēju savu dienu. atbilde tiek pieņemta.

otrais pirkums piparkūku mīkla un mazābērna izvēlēts našķis


ierodos mājās un palaižu bērnus piemājas kalniņa ziemas priekos, sākumā vajag nedaudz paasistēt un izteikt sajūsmu par slaidajiem nobraucieniem uz deguna


vēl nedaudz iesēcam par dabu,

un tad jādodas gatavot fiksas un vienkāršas lauku pusdienas, kamēr bērni nošļūc kalnu pliku.

ēdienkartē: vārīti kartupeļi, aukstā gaļa (arī pašvārīta) un biešu salāti,šādi te:


galds raibs un gandrīz klāts, var saukt bērnus mājās.


pabaroju arī kaķīti


domājot par nosalušām rokām un kājām, uzleju zāļu tēju


pēc pusdienām palaižu bērnus laukā otrajā ziemas prieku tūrē


nomazgāju traukus, izsūcu priekšnamu


šis nu ir tikai mans laiks, tāpēc izkrāmēju savu pirkumu no pērļuveikala, salīdzinu ar aksesuāršalli-jostu, vai ir īstās krāsas


pārbaudu zīda krāsu stāvokli un izrādās, ka man nav melnās zīda kontūrkrāsas, tāpēc cakošana jāatliek uz citu dienu


ja jau tā, tad varu mierīgi apsēsties un iedzert savu nesteidzīgo tēju.
pulkstenis rāda ziemas pēcpusdienu.
pa logu var redzēt, ko dara bērni.




izskatās, ka bērni paliks ārā vēl ilgi, uz palīgiem piparkūku cepšanā nav, ko cerēt, tāpēc ķeros mīklai klāt pati


izcepu vien pāris plātes, jo uznāk slinkums, tiek sasaukti un mājās pārrodas divi sniegacilvēki


lielo sniegacilvēku norīkojam pildīt mājasdarbus, mazais pieprasa uzēst


apskatos un parakstu skolnieka dienasgrāmatu, pēc 1 minūtes uz dienasgrāmatas tiek uzlikts spalvains dibens, kurš jāpadzen prom


padzītais spalvainais dibens ielien iepakojumā


kas nestrādā, tam nebūs ēst, - norīkoju mazobērnu slaucīt traukus un kārtot istabu, kamēr lielais mācās.

bērnu istaba pirms kārtošanas

un pēc:

(balvā par kārtošanu tiek izdīkta pusstunda Chuggingtown Games uz PC)

jādomā par vakariņām, katlā tiek iemests zupas kauls un roka izlemj par labu zirņu zupai vulgaris, kura nav ēsta vai 100 gadus


pavisam negaidīti man piedāvā iedzert, nu ko, kamdēļ gan ne?


kaķītis tikmēr saldi nosnaužas cepuru un cimdu kastē


PC spēļu laiks beidzies, jāorganizē aktīvā atpūta, citādi visa māja būs apgriezta kājām gaisā


pienācis laiks servēt zirņu zupu, kura vēl ir verdoša, tāpēc nākas izklaidēt gaidošos vakariņotājus ar pasaku lasīšanu



pēc vakariņām piesēžos apšūt šalljostai maliņas, kad mazaisbērns pieprasa siermaizes


pēc šūšanas nolemju nedaudz piesēst viesistabā uz dīvāna, kad lielbērns pēkšņi ierosina spēlēt "luksoforu"


luksofors ne manu, ne citas tautas atbalstu nerod, un es nozūdu guļamistabā nedaudz palasīt


atceros, ka šovakar bērnu gultās jāmaina veļa, nedaudz pagludinu


un tad jau nogurums tā kā nedaudz gāž no kājām, iedodam bērniem un sev vitamīnus un ejam gulēt


FINIŠS.
P.S. patiesībā jau diena ar šo vis vēl nebeidzās, bet tas nav paredzēts publiskai apskatei;)