vakara industrālis
Tādi, tā teik, neetrāli cilvēki par daudz sāk uzdot jautājumus uz kuriem paši zin atbildes, pat pārjautā vairākas reizes.
Spīts neļauj pateikt sen zināmo vai apjaušamo, kur nu vēl vairākas reizes.
Nepatīk daudz runāt, varbūt arī no tā, ka vajag mazāk runāt un vairāk darīt? Neesu nekāds piemērs, bet tomēr..

Slinkums sākt atkal ierasto dzīves ritmu, atkal gribēsies kautkādas pārmaiņas.
Bet pavasaris.. tur jau tas nāks, nemaz vēl nav aiz kalniem.
Ja būtu iespēja vēl kaut kur aizbraukt, kaut mazliet, mazdrusciņ pakavēties prom no ziemas.

Aizdomājos tiktāl, ka nonāku pretrunā ar sevi pašu -
Es nepieķeros lietām - tās man nāk un iet
Pieķeros cilvēkiem, par daudz dažreiz, rodas piesavināšanas tieksmes
Nepatīk ja mani kāds piesavina - patīk līdz kaut kādai. pašas noteiktai(nezināmai) robežai, ko es neizprotu, kad tiek pārkāpta šī robeža man rodas atgrūšanas instinkts un cilvēks pārvēršas par lietu - nedrīkst pieķerties
Protams atkal savervelējums starp pasaules malu un mazo brālīšu riestu.
Kuda mir katitsa ?!!