Kuru cilvēka daļu attiecības visvairāk "izkropļo" ? Kurā brīdi cilvēks skatās caur rozā brillēm, greiziem spoguļiem un baltās prizmās redz septiņu krāsu gaismas spektru? Kāpēc cilvēks taustās aiz spoguļa, mēģinot izvilkt no turienes daudz skaistāku, ideālāku būtni, nekā jau redz sev priekšā? Un kāpēc ir tik grūti pārliecināt sevi, ka pietiks taisīt farsu.

Visa cilvēka pasaule griežas ap pēdējo - mīlestību un attiecībām, un tas ir tikai tāpēc, ka tas vienīgais ir palicis tīrs, dabisks un nesamaitāts. Nav izgudrotas mašīnas, kas spētu izmērīt koeficentus un blīvumus, nav gudru aparātu, aizvietotāju un mehānisku laužņu. Nav salmiņa pie kura pieķerties, nav, jo nemāk sabojāt.
Un vēl lai cik naivi un līdz sakāpinātai nevainībai, tomēr patiesi līdz pat pēdējai vīlei, cilvēki, cilvēki.
Es taču nespēju skatīties/