But in the end of the day...
Un No way...
Un let's let's let's decide
Why...

Gribēju ierakstīt, ka bārā labāk sēdētu ar savu mīļoto vīrieti, bet patiesībā ar viņu es labāk gulētu gultā.

But No way...
I mean we have to say
Un then finaly
Let's agree...

Nu ja. Kāda starpība, vai tu sūdzies par dzīvi, vai guli mājās ar vemjamo vīrusu. Nekāda. Abos gadījumos - dvēseles caureja vainojama. Jebšu pat ne vainojama. Un ko es te daru? Sūdzos par dzīvi. Un tad lai citiem liekas, ka es esmu svarīga. No manis ir atkarīgs šis tas... Jā, jā. Jūs? Pffff! Kas tad jūs? Bet to es skaļi neteikšu. Es tā tēvišķi pa plecu uzsitīšu un tādā samtainākā tonī vai arī kaut kā tā. Bet lai tu saproti, ka ES ESMU SVARĪGA. UN no MANIS ir daudz atkarīgs. Es pat varētu teikt, ka zemes lode griežas, jo es te esmu. Un tu arī esi tikai tāpēc, ka ES esmu. Tāpēc man jāpasūdzas. Lai tu redzi, ka es esmu svarīga. Lai tu redzi, cik ļoti noslogota, ka visiem mani vajaga, jo ap mani taču griežas pasaule un viss notiek tikai manis dēļ. Bez manis nekas nenotiek. Saproti? Nekas.

Lab' čau.