Atcerieties, bija tāda anekdote par puisīti, kas piedzima, bet tā arī nesāka runāt. Viņa ģimene pieņēma, ka viņš nabadziņš ir slims un tā rūpējās, tā rūpējās par viņu, lai viss viņam būtu un lai viss būtu ideāli. Un tad vienu dienu, kad puisītim 7 gadi, viņi sēž pie pusdienu galda un viņš pēkšņi saka: "Manā zupā ir muša!" Visi pilnīgā šokā, prasa viņam: "Bet kā! Tu spēj runāt? Kāpēc tu visu laiku neko neteici!" Un viņš atbild: "Līdz šim viss vienmēr bija kārtībā."

Reizēm man gribās kaut kā līdzīgi - lai jau tie cilvēki ir apkārt, bet lai nav ar viņiem jārunā. Sevišķi ar svešiem cilvēkiem visas tās neinteresantās small-talk sarunas. Jo reti kad uzpeld tiešām interesantas personības, ar ko gribētos iedziļināties kādās kopīgās tēmas vai vispār, kuri izraisītu vēlmi tērēt enerģiju intereses jušanai :D /egocentriķa piezīmes obvsly :)