Vēnas
Man it kā patīk gruzīties, bet nekad ne tik ļoti, lai grieztu vēnas. Visvisvislabāk man patīk sagruzīties līdz robežai, kad tas sāk kļūt pa īstam ņirdzīgi. Vislabāk šo sajūtu raksturo, lūk, šis dzejolis:

Viss ir joks, par visu smejies,
Laid, lai citi raud un vaid,
Ja ir labi - pakavējies,
Un, ja netīk - projām laid.

Projām laid uz citām malām,
Vienā vietā sasmok drīz,
Vai līdz otram pasauls galam,
Līdz sev priekus atradis.

Ja nav naudas, spārni īsi,
Guli tur, kur liktens sien,
Gaidi nāvi, paradīzi,
Paliec vājš un bedrē lien.

upd.
P.S. Tā kā aktrisei Dacei likās, ka tas ir mans dzejolis, kliedēšu arī citus iespējamos pārpratumus. Autors ir Veidenbaums.