* Annai traki paīk dārzā! viņai ir ar ko cīnīties (kalns) un viņa nebaidas aizdoties "tālēs zilajās", jo es joprojām esmu redzeslaukā.
* aizsūtīju lielos sīkos nopirkt dažus sīkumus uz veici. Līna atstiepa pār plecu 12 virtuves dvieļu ruļļus......
* antuanetes iespaidā sāku skatīties kāzu valšus ar pārsteigumiem un man sagribējās ar Maksi pēc gadiem 15 kaut ko kopā nodejot. mūsu šābrīža kroņa numurs ir kājas ģitāras spēlēšana un neganta matu kratīšana. lai būtu skaidrs - es to visu neizdomāju - savulaik man to iemācīja mana mamma. bet vispār Maksim patiešām ir skolā kaut kāds numurs jāuztaisa ar vecākiem vai citiem radiniekiem kopā un man ļoti gribas viņu pierunāt, lai mēs kko daram.
* atgriežoties pie tēviem-dēliem. kāmēr bijām dārzā tikmēr oma atnāca. baigi forši, bet nu grūti ar viņu. man reizēm jau agresijas lēkme sākas tikai viņas balsi un to īpašo toni dzirdot. bet Maksis vēsā mierā jau 8to reizi skaidro, ka tā sarkanā ir viņa mamma Kristīne, bet tas kas rāpo ir mūsu bēbītis Anna. nu gluži kā Stefans. kur viņiem tā pacieība reizēm rodas - nesaprotu.