Reizēm šo to uzrakstu, bet tad atkal nodzēšu.

Teātra sezona beigusies, no pēdējās izrādes gandarījuma īsti nav, kaut gan šķiet, ka pastrādāju godam. Bet kolektīvā māksla šoreiz nenostrādāja. Sezonas labākā izrāde "Antigone", bet arī pārējās visur izmēģināju, kaut ko, ko iepriekš nebiju darījis.

Gaidu, kad varēšu braukt uz laukiem. Rīt, parīt jaunākais jāizvadā pie dakteriem, tad laikam varēs. Laukos tualetei jāsalabo jumts (rudenī uzkrita prāvs ozola zars), jāpieslēdz ūdens, jāpabeidz vannasistabas remonts, malka, un protams, zāles pļaušana.

Tur vakaros, ja ir skaidrs laiks, pa otrā stāva logu ir Skats. Pāri sabrukušās laukakmeņu kūts drupām uz lielo kaimiņu lauku. Pie loga parasti nolieku klavieres un pie tā skata viss skan labi, var kaut vai vienu noti spēlēt.