Katru reizi, aizsūtot režisoram pirmās skices, iekšā ir tāda nervoza dzirksteļošana: it kā esmu visu darījis cik labi varu, bet tāpat pastāv iespēja, ka galīgi nepatiks. Viņš (šoreiz gan viņa) zvanīs, un es celšu telefonu ar tādu mazliet pietēlotu vienaldzību. Un ja nepatiks, tad neko nevarēšu iebilst – atpakaļ pie piecām līnijām.