Es esmu kā kaija vai kāds no tiem naftas putniem, kas iestidzis bezgalīgajā melnumā. Jā, kaut kur tālumā ir kaut kas gaišs un balts, laikam, ka viļņu putu baltums. Bet es sēžu salipusi un smoku, man nav spēka pacelties, ķermenis ir tik vājš, tas ir salipis naftā. Bet dvēsele grib pacelties un redzēt kaut ko gaišu, bet viss gaišais liekas tik nesasniedzams.

Vienā rokā neiesākta sarkanvīna glāze, otrā - skalpelis. Gribas aizbēgt no sevis un domām. Atgulties tīklā kaut kur mežā, kur neviena nav, kur mani neatradīs mans melnums. Kura no sarkanajām miglām būs ciešāka un nomierinošāka.


Imants Daksis - Bezsamaņa