Gads ir balts, zaļš, ai, vienalga kas tā par krāsu. Te varētu būt arī kāds no maniem jokiem par daltonisma gēnu manā ģimenē, bet arī pelēko nokrāsu joki ir savākti.

Mana kopdzīve ar depresiju ir ļoti mainīga, pārsvarā jau slikta. Taču kopumā jau šis gads ir bijis daudz sakarīgāks un veiksmīgāks. Pirmais, kad apmēram varu teikt, ka lielā bildē es spēju funkcionēt, ka kaut kas arī sanāk un nav vienmēr slikti.

Šogad manas jaunās lietas ir arī nesušas ļoti lielus uzlabojumus. Tā jau ir, ka patīk garas, melnas lietas.
Tagad, kad vien iegribas iekāpju mašīnā, iesēdinu tur sunīti un dodos, kur vien acis, deguns vai kāds cits orgāns rāda.

Labi, ka ir plecs, kas mani satur un neļauj iekrist tumsas bezdibenī un padoties tumšajiem spēkiem, paldies, Tev, kaķi Z :) . Jā, protams, es atkal biju darba vairākas stundas, jo tur es bēgu no dzīves un sevis. Bet es esmu atpakaļ, fonā skatos Hariju Poteru, dzeru sarkanvīnu, dedzinu svecītes un ir jauki. Ok, suns krāc, bet es tās filmas esmu redzējusi tik daudz, ka gan jau pie moku rata varētu sākt arī ierunāt kādu no varoņiem un papildināt kādam aizmirsušos dialogus.


Sonoio - Enough