citatas
Vladimirs Čepurovs: Brīvības Pavēlnieki "Delfi"
8. maijs 2006

Mēs esam stipri un vareni. Mēs esam skaisti un bagāti. Mēs esam gudri un apņēmības pilni.
Mēs, nevis jūs.
Mēs esam brīvi savos vārdos un darbos. Esam brīvi no morāles stereotipiem un aizspriedumiem. Mēs ņemam no dzīves visu, ko vēlamies.
Mēs, nevis jūs.
Mēs, bijušie komunisti un komjaunieši kopā ar trimdiniekiem (kas par pēc pusgadsimta atgūtiem īpašumiem atzina mūsu leģitimitāti, kā arī virsvadību) izveidojām šo valsti. Tāpēc arī šī valsts pieder mums. Jo nevis jūs, bet mēs rakstām likumus, sodām un apbalvojam, izsniedzam atļaujas un aizliedzam, denacionalizējam un privatizējam.
Jūs domājat, ka jūs mūs ievēlat? Nē, mēs liekam jums balsot tā, kā labpatīk mums, nevis jums. Jo mēs izdarījām visu, lai jums nebūtu izvēles. Un pat ja uz politiskā apvāršņa parādās nezināmas sejas ar skaistiem lozungiem zobos un dāsniem solījumiem par drīzo paradīzi, nelolojiet ilūzijas – viņi nākuši no mūsu klana. Mēs viņus apmaksājam, mēs viņus apmācām. Un kad jūs tos ievēlēsiet, viņi pildīs mūsu pavēles.
Protams, lai to visu panāktu, nācās papūlēties. Pēc Tautas frontes vienotības nebija viegli iesēt sabiedrībā naidu. Bet ar pretējās nometnes palīgiem (kur arī darbojās mūsējie) mums izdevās sarīdīt cilvēkus, sašķirot viņus pēc tautības, pēc reliģiskās piederības, pēc idejiskās noslieces, pēc seksuālās orientācijas. Rezultāts ir acīmredzams: šodien valstī vairs nav tautas, bet ir atsevišķi bari, kuri ienīst viens otru. Un kamēr jūs dauzījāt viens otram purnus, jūsmojāt par pirmskara diktatoru, apraudājāt deportētos un pielūdzāt leģionārus, mēs tikām galā ar padomju režīma mantojumu, kas bija vairākus desmitus miljardu vērts. Viss tika sadalīts, katrs dabūja savi tiesu – gan mēs, gan jūs.
Brīvības atgūšana ļāvusi justies drošāk un garantēja pārticību.
Mums.
Un nekritizējiet mūs par to, ka uz Eiropu dodamies limuzīnos.
Jo jūs taču paši gribējāt pastalas.
Pagaidām varat sajūsmināties par vārda brīvību, bet neaizmirsiet, ka arī šo privilēģiju jums dāvājam mēs. Kad pienāks piemērots brīdis, mēs atņemsim to tikpat nemanāmi un eleganti, kā ierobežojām pulcēšanas tiesības. Sāksim kaut vai ar aizliegumu mūs reklamēt pirms vēlēšanām (cik cēli skan!), bet saekonomēto naudu metīsim pensionāriem un maznodrošinātajiem, kuri par papildus pāris latiem arī turpmāk nodrošinās mums neierobežoto varu.
Un arī "stingra roka", pēc kuras daži alkst, ir jau sagatavota. Lieki teikt, ka tā nākusi no mūsu aprindām.