smiņķis

Posted on 2009.09.27 at 13:19
Tags: ,
1) vakar kādu laiku pavadīju kādās dz.d. svinībās ar visai raibu un neviendabīgu apmeklētāju kontingentu un tas kļuva par visīstākajām augstprātības lamatām. tur bija vairākas savā starpā konkurējošas sievietes (citreiz ir arī tādi vīrieši, vnk šoreiz nebija), kuras klaiņo riņķī jaukdamās citu sarunās ar savu ES, ar savu vienīgo pareizo VIEDOKLI, savu vērā ņemamo PIEREDZI jebkurā jautājumā, nomācot citus ar savām skaļajām balsīm, valšķīgajiem smiekliem un nepārtraukti rijot (visas bija manāmi tuklas). es pārsvarā sēdēju stūrī vai centos aizvirzīties tur kur viņu nav (lai gan viņas nekļūdīgi prata noteikt, kur kādam cilvēku bariņam sāk rasties kāda interesanta saruna un uzreizi bija klāt, nogalinot sarunu ar SAVĀM domām par to visu, kas pārsvarā nebija nekas jauks un pozitīvs). mēģināju būt mierīga, iecietīga, pazemīga un izjust pret viņām tikai žēlumu, bet neizbēgami manī auga arvien lielākas domas par to, cik labi, ka es neesmu tāda kā viņas un, ka tādi nav mani draugi un aizkaitinājums un nīgrums. nuvo un no šitās augstprātības man šodien ir uzmetusies aukstumpumpa;

2) tās pašas vakar apmeklētās svinības lika aizdomāties par dekoratīvo kosmētiku - cik daudz savas dzīves laika vidēji sieviete velta kosmētikai, cik daudz dabas resursu (kosmētiku pa lielam taisa no naftas, kas drīz izsīks un iesaiņo plastmasā, kas mūžam nesdalās) tiek bezjēdzīgi patērēts un, kas no tā vispār kko iegūst? iegūst, protams, kosmētikas ražošanas industrija un sieviešu žurnālu industrija (jo tur var izlasīt kā tagad ir modē krāsoties un, kāda kosmētika jāpērk). sievietes tikai un vienīgi zaudē daudz laika (ko pavada pelnot naudu, ko pēc tam izgrūž par kosmētiku, ko pavada veikalā pērkot kosmētiku un ko pavada kosmētiku uzklājot/noklājot). un tagad padomāsim kāpēc ir jākrāsojas. es varu iedomāties tikai divus variantus (kas tiek visvairāk tiražēti sabiedrībā) a) lai piesaistītu tēviņu uzmanību; un b) lai patiktu pati sev (manliekas, ka viens netiražēts, bet ļoti izplatīts krāsošanās iemesls ir lai izskatītos labāk par citām mātītēm). abi divi (trešajā vispār bail iedziļināties) man liekas vienlīdz slimi - a) sanāk, ka vīrieši ir kkādi pamuļķi, kam patīk sakrāsotas lelles, un kurus var iemānīt savos valgos ar labi bieza pūderkrēma slāni (un man neliekas, ka tie, kas patiešām ir cienīgi saukties par vīriešiem tādi ir, bet nu ja grib nogrābt tādu pamuļķi tad man nav ko teikt. nez, ja es būtu vīrietis man diezko nepatiktu glāstīt un skūpstīt pūderainu vaigu); b) kas tā ir par sabiedrību, kurā tev ir jākrāsojas, lai patiktu sev? kurā tu jūties pārliecināta par sevi, tikai zem iespaidīgas kosmētikas kārtas? un kā tad mājās? kad esi viena un neuzkrāsojusies tu sev nenormāli riebies? tagad ilustrējošs piemērs no personīgās pieredzes - es ikdienā kosmētiku nelietoju. nu reizēm skroptu tušu, bet arī to arvien retāk. nuvo, aizeju tāda neuzkrāsojusies uz darbu, satieku sen neredzētu kolēģi, viņa tā skatās, skatās uz mani un prasa vai es neesot slima - tik bāla un tā. cita kolēģe sāka smieties un teica, ka es jau tik neesot skropstas uzkrāsojusi. man neliekas īsti vesela tāda sabiedrība, kurā tu bez kosmētikas citiem liecies slims un, kur žurnālos rakstīts, ka modē ir izskatīties dabiski un paskaidrots kā to panākt ar dažādiem tonālajiem krēmiem!
es saprotu, ka ir lietus, vējš un aukstums - ka var būt sausa āda un vajadzēt uzsmērēt krēmu. es saprotu, ka pilsēta ir pilna putekļu un, ka vajag nomazgāt seju ar kkādu speciālu līdzekli, kas nav nenormālsausinošas ziepes, lai justos tīri un svaigi. un es saprotu, ka svētkos vai ejot uz ballīti gribas izcelties un mirdzēt un uzkrāsot acis, vai ka vnk piemetās nepārvarama un sievišķīga kāre uzposties. bet to visu pārējo, to iezieķēšanos 10 pūderkrēma kārtās katru dienu un nicinošu skatīšanos uz tām, kas nevēlas tam tērēt savu laiku un naudu es nesaprotu gan.

Comments:


Ūūlę
[info]chimera at 2009-09-27 14:08 (Saite)
pilsētas gaiss un citi draņķi - un dažreiz tomēr nākas, zin, aizmālēt kādu pumpu uz deguna.
un citu reizi gribas uzzīmēt citu seju - vienkārši dažādībai.
bet kopumā piekrītu.
Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2009-09-27 14:30 (Saite)
hmm, jā. patiesi. kaut kādi etaloni mēdz aizmiglot prātus, lai aizietu tādās pārmērībās..
[info]digna at 2009-09-27 16:16 (Saite)
Man būtu ko piebilst abos punktos gan apstiprinoši, gan visai daudz arī apstrīdoši, bet slinkums.
__________________
[info]spiritualized at 2009-09-27 19:44 (Saite)
varēji labāk aiziet ar mums uz Zirgu
[info]pusnakc at 2009-10-09 21:54 (Saite)

nav tik traki

nez kur tad ir visas tās pārkrāsotās dāmas manu draudzeņu vidū neesmu pamanijusi ka kāda baigi krāsotos un tonālos smērētu kārtām...tā varbūt ir tada sabiedribas daļa par kuru man nav nekādas daļas :)
*
[info]inese_tk at 2009-10-09 22:24 (Saite)

Re: nav tik traki

bet mēs taču dzīvojam šajā sabiedrībā!
starp mums un viņām nav nekāda žoga, mēs neesam izolēti, mēs visi esam tajā masā, tajā pūlī, tāpēc jo vairāk cilvēku ir tādi jo mazāk ir tādu, kas tādi nav. un mēs visi veidojam viens otru dzīves, sadzīves, ikdienas. viss ir nepārtrauktā mijiedarbībā.
[info]pusnakc at 2009-10-10 17:17 (Saite)

Re: nav tik traki

(šitas no draugiem.lv)
"Dievs radīja sievieti.. un teica.. Nekas, uzkrāsosies"
[info]eostre at 2012-03-28 20:48 (Saite)
ak dievs, jā, nu! *vicina karogu*
jo sevišķi par bālumu un slimīgumu. nu piedod man, mis. carrotface, bet beidz virpināt savus pieliekamos matus un plakšķināt mākslīgās skropstas, un varbūt arī tu sapratīsi, ka dekoratīvā kosmētika nav vienādojama ar pašizaugsmi.
"jo tāda es esmu foršāka" my ass.
Previous Entry  Next Entry