būs savādāk ([info]illegal) rakstīja,
@ 2006-08-10 00:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Matrica


Tīrīju istabu.
Matrica. Ir izturīga.

Ņemam nederīgu matricu. Ieliekam skrūvspīlēs.


Lēnām skrūvspīles skrūvējam ciet. Drošības nolūkos lietojam lielu attālumu. Lai pagrieztu sviru - jāimprovizē. Es izmantoju kautkādu zemes kaplējamo kapli.


Tas ka bildei asums uz tālumu, nemaina fakta būtību.


Arvien ciešāk un ciešāk saspiežam matricu.


Un vēl ciešāk.


Un vēl mazliet.


Un pavisam jau drīz.


Un vēl.


Matricā iekšā ir spriedze.


Liela spriedze.


Dižais atklājums. Matrica saplīsa. Bet diezgan daudz varēja viņu salocīt. Pēc bildes redzams, ka attālums no matricas vienas malas pa diametru līdz pretējai malai to salocot ir pirksta resnumā - ~1cm. Tātad ar vienu matricu var saspiest pirkstu. =)


Nākošie testi ar matricu. Ņemam vēlvienu tās pašas klases matricu (paldies linux organizācijai).
Šajos testos tiks lietota gurķu krāsniņa. Tai ir skurstenis un skurstenī ir karstums. Karstums nepieciešams, lai redzētu, kā matrica uzvedās karstumā. Temperatūra skurstenī ir nenoteikta, toties gurķu ūdens ir ~80 grādus silts =)


Lai neapdegtu pirksti, tiek lietotas knaibles matricas turēšanai.


Pēc nenoteikta laika brīža nenoteiktā temperatūrā matrica kļūst mīksta un, zemes pievilkšanās spēka ietekmē, viena mala sāk nolocīties virzienā uz zemi.


Man ir smuks dārzs.

Matrica salocās arvien vairāk.


Interesants fenomens. Vai matricā iekšā ir ūdens??? Vai arī matricā iekšā ir gaiss?? Ilgāk paturot matricu karstumā, tās virsmā novērojami sīki gaisa/gāzes burbulīši. Šie burbulīši novēroti matricai tajā pusē, kas sanāk pretējā knaibļu turēšanas vietai. Acīmredzot - tajā pusē, kura vairāk ir bijusi karstumā.


Eksperiments tika pārtraukts, bet būtu interesanti nofilmēt matricas izkušanas veidu. TO varētu realizēt ar sietiņu, ko noliktu uz skursteņa, savukārt uz sietiņa var novietot matricu.


Vai matrica vispār deg?
Tā kā es nekur nebiju redzējis degošu matricu, nolēmu piebeigt iepriekšminēto eksperimentu ar matricu ugunī.


Matrica joprojām maina formu, bet vēl nekūst un nedeg.


Pēc laika matricai nokūst puse. Bet nedeg.


Matricai nokūst otra puse.


Kautkas līdzīgs degšanai, bet īsti nedeg.


Šķiet, ka tagad matrica DEG. Bet tikuntā - ļoti negribīgi.




Starp citu matricas sāka domāt 1970tajos. Un izdomātāji bija Philips. Tās sastāv no polikarbonāta masas un "superšķīstā" tīrā alumīnija kārtiņas, kurā visi dati sadrukāti laikam. Man vairāk interesēja tieši polikarbonāts. IZrādās, ka tas ir termoplastisks - padodās temperatūrai. Googlē raksta, ka matricas baidās no acetona, benzīna, amonija, hloroforma, joda, metanola, tetrahloretilēna un toluola un citiem mazākpazīstamiem ķīmiskiem vieļiem. Un protams, no koncentrētas sērskābes.. (Polikarbonāta daļa)
Nez no kā baidās alumīnijs..
Diska diametri ir dažādi. Visizplatītākais ir 120 milimetru disks. To arī lietoju savos eksperimentos =) 80 mm disks ir saucamais minidisks. Diskam ir arī biezums - 1,2 mm.

Interesanti, kā CD-rw strādā tieši pārrakstīšanas režīmā - rakstot disku, lāzerstars dedzina tajā alumīnija pārklājumā caurumiņus, kas atbilst - kurā brīdī kas ir un cik daudz - fails. RW diskiem tiek caurumiņi aizkausēti ciet, un diskā var ierakstīt no jauna - jo caurumiņu nav. (nosacīti - caurumiņi)


IR doma izdomāt matricu šaujamo aparātu. Jo - matricas interesanti lido.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ossiii
2006-08-10 00:58 (saite)
Njā, ļoti oriģināls bezmaksas CD pielietojums :) Man gan arī kādi 8 tādi paši diski uz galda mētājas, vajadzēs viņus laikam arī kaut kā interesanti iznīcināt.
Par to CD-RW gan es biju dzirdējis citādi, tipa alumīniju kausē CD-R matricās, bet CD-RW tur kaut kāds slānis kļūst/nekļūst necaurspīdīgs gaismas/siltuma ietekmē. Precīzi gan neatceros, varu kļūdīties

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]illegal
2006-08-10 10:38 (saite)
A varbūt es nakts delīrijā kautko sajaucu.. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]illegal
2006-08-10 10:48 (saite)
Interesanti - wikipēdija saka, ka CD-R diskiem esot fotojutīgs slānis uzklāts uz polikarbonāta slāņa, pēc tam esot "metalizēts" - drošvien pārklāts ar metālu, un pēc tam noklāts ar laku - virsējo kārtu. Rakstošā lāzera gaisma(???) izmaina fotojutīgā slāņa krāsu.

Savukārt CD-RW izmantojot metālisku sakausējumu fotojtīgā slāņa vietā. Līdz ar to metālu var kausēt. Rakstošā lāzera siltums(!?) kausē un "sasaldē" attiecīgo CD-RW.

avots:
http://en.wikipedia.org/wiki/Compact_disc#Recordable_CD

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ojars
2006-08-10 09:11 (saite)
zaimotājs...

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?