savādāk
es to visu biju iztēlojusies daudz savādāk.
ka būšu ar otu rokā pie audekla, ka izšūsu, vismaz batikošu vai ko tml. ka iešu uz grūtnieču jogām, elpošanām, nūjošu un katru dienu pildīšu Kegel.
realitātē es neesmu bijusi pat nevienā zefīru vai ekleru meistarkalsē. man nav ko ielikt instagaram. pēc ūdens aerobikas jutos tikai sūdīgāk. varētu teikt, ka negāju vispār. man nav ''punča sesija ar zeķītēm ''i love dad'', tik dažas skaistas, vīra bildētas bildes , kas netika plānotas par vēdera sesiju un nav nekur pubilicētas.
neesmu satikusies ar nevienu dūlu un ezotērikas guru. apmeklēju dažas lekcijas pie mediķiem par bērna kopšanu un izlasīju vienu grāmatu.
neplānoju ēst vai blenderēt savu placentu. neesmu pat apsvērusi domu dzemdēt savā guļamistabā vai vannā visas ģimenes ielokā.
ir dienas, kad maz staigāju un vnk noguļu un nelasu ezotēriskas grāmatas, bet bieži vien vnk Ievu vai Unu.
max daudz centos pavadīt laiku pie dabas un dabā, pucēties, pirku sev kleitas, liku rotaslietas, krāsojos katru dienu, mājās vienmēr ir svaigi ziedi. regulāri eju pie manikīra, pedikīra, nevelku neglītu apakšveļu. bet to es esmu darījusi vienmēr.
tāds nu tas gaidīšanas laiks. tagad pavisam mazs.