Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Vasara un dūmi - "Neitrālā josla" / "No Man's Land"

Oct. 8th, 2016 05:06 pm "Neitrālā josla" / "No Man's Land"

- Excuse me... Can I make interview with you?
- Go fuck yourself! You're the last thing I need!

Karš Bosnijā, bosniešu vienība apmaldās miglā, īsa kauja un tai sekojošas peripetijas, kuru rezultātā ierakumā attopas trīs vīri - serbs un divi bosnieši, viens no kuriem vārda tiešā nozīmē guļ uz kājinieku mīnas "made in EU". Dažu cilvēku mērogā izstāstīts stāsts par globāliem politiskiem procesiem, par "neitralitāti" un veltām cerībām, zilo ķiveru rosīgu darbošanos un reportieru patosu. Mānīgi viegli un pat ar humoru filmēta skaudra sāpe tikai dažus gadus pēc kara, kad vēl nebija paralēļu Gruzijā un Ukrainā un naivo pantu iedarbināšanas solījumu citur.
Tik precīzu velto cerību dramaturģiju nebiju redzējusi sen, varbūt pat nekad. Ģeniāls, lakonisks kino.


No Man's Land

Tags:

8 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]pelnufeja
Date:October 8th, 2016 - 06:30 pm
(Link)
Kādā valodā ir filma?
From:[info]heda
Date:October 8th, 2016 - 06:41 pm
(Link)
Oriģināls laikam bosniešu un serbu, subtitri angliski, ar ierunātu tulkojumu ir krieviski.
From:[info]iokaste
Date:October 8th, 2016 - 07:01 pm
(Link)
tā ir laba filma
From:[info]sqrt
Date:October 9th, 2016 - 12:43 am
(Link)
Oj, šī jau vēl bija tāda gaiša optimistiska komēdija.
(Ar ko atšķiras pesimists no optimista? Pesimists domā, ka sūdīgāk vairs nevar būt, bet optimists zin, ka var gan)

No visiem tiem godiem, kas manā brīnumu pillajā mūžā man ir izkrituši, viens no spilgtākajiem bija gadā sirka 95tajā, kad trijatā osloo noīrējām un noskatījāmies filmu Before the Rain. Pareizāk sakot, filmu skatījās tikai divi, es vairāk ar acu kaktiņu skatījos, kā viņi to skatās.
Viņi: bosniešu musulmaņu bēglis Mālis, mans sirdsdraugs, lielisks šahists un spīdošs O.Universitātes filozoofijas students, kurš pīpēja zāli kā Hārdijs cigaretes, viens no planētas sirsnīgākajiem apdzīvotājiem & horvātu puisis Ivans, Māļa kaimiņš no Mostāras, kurš tai dienā bija ieradies ciemos pēc Māļa izsaukuma un ar viņa apmaksātu biļeti. Abi nebija redzējušies vairākus gadus, kopš tās kara nedēļas, kad Ivana ģimene, riskējot ar savām plikām dzīvībām bija slēpusi Māli, mazo māšeli Malissu un abus vecākus savas mājas pagrabā no trakojošiem horvātu "zaldātiem". Kad serbi patrieca horvātus, Mālis ar tēvu, fizkultūras skolotāju, vienalga ietrāpīja koncentrācijas nometnē, no kuras, paldies korupcijai, mammai, pārdodot savu grezno friziersaloonu, abus izdevās izpirkt un par atlikušo naudu nogādāt ģimeni pāri fronšu un Vāczemes robežām un vispēdīgi līdz Osloo.

Es to filmu pēcāk esmu skatījies vēl dažas reizes, jaudīga ļoti, bet tas pirmais blieziens ir neatkārtojams. Tomēr bīstos, ka viņas ("tās" te neder) cirkulārā konstrukcija man iebliezīs vēl ne reizi vien. Dzīvē. Jo mēs esam iestrēguši, un tās vinila plates adata nepārstāj durt visās smadzeņu krokās uzreiz.
From:[info]heda
Date:October 9th, 2016 - 03:17 am
(Link)
Komēdija? ;) Bet tik viltīga, ka par katru smieklu pēc tam sāp un kauns. Paldies par stāstu un ieteikumu, paskatīšos kādā brīdī, kad mazāk bail no iestrēgušās vinila plates adatas (bet mazāk bail ir retāk un retāk, un zāļu tam nava).
From:[info]sqrt
Date:October 9th, 2016 - 09:24 am
(Link)
Zinu, zinu, drusku zaimoju, piedod.
Nepateicu, ka "komēdija" vien salīdzinājumæ ar pirmsLietus filmu, kurā vispār nav ne mazākās norādes, ka pasaulē varētu eksistēt kas tāds kā humoors un smiekli.
Tad jau arī jāpiebilst, ka "musulmaņu bēglis" bija sarkastiska vārdkopa, kas realitātē parādījās vien birokrātu atskaitēs, jo visa ģimene bija laicīgāka pa laicīgu (vismaz par mani). Vienīgā Māļa reliģija bija sirsnīgums pret apkārtējiem un dzirksteļojošs humoors. Kā viņam to bija izdevies saglabāt, nudien nezinu. Mēs par to dullo vēsturi nekad, nekad nerunājām. Man bij bail, ka viņš no atmiņām vien savu gaišuma reliģiju varētu pazaudēt, un gan jau viņam pašam arī bija pa iemesliņam. Ai, šodien svētdiena. Bet svētdienās mēs, bariņš draugu allaž bijām gaidīti viņu ģimenes pusdienās, kas ilga no 1iem dienā līdz kādiem 6iem vakarā, un kurām Māļa mamma bija sākusi gatavoties vismaz no ceturtdienas. (Kamēr mēs jau ceturtdien sākām gavēt, jo negribējās saskarties ar namamātes izmisuma dusmām, ja kāds no "bērniņiem" pēc 5iem pirmajiem ēdieniem 3ajā saldajā atteicās no 4tās baklavas papildporcijas)
From:[info]heda
Date:October 9th, 2016 - 12:09 pm
(Link)
Bet filmu Mālis un Ivans tomēr noskatījās... Tieši pirms dažām dienām runāju ar vienu bij. Serbijas albānieti par to, vai ir iespējams skatīties filmas par karu pēc kara, un viņa teica, ka nē. Un atcerējos savus vecvecākus, kuri slēdza ārā televizoru pat pie mājiena par kādām kara tēmām.
From:[info]pikaczu
Date:October 9th, 2016 - 07:04 pm
(Link)
Dažkārt ierēkšana ir vienīgais veids, kā var parunāt par karu. Mans vecfāteris, pieredzējis gan leģionu, gan Kolimu, par vislabāko grāmatu, kāda ir sarakstīta par karu uzskatīja Šveiku, kuru lasīja priekšā arī man pirms diendusas.