Lēni, ar maziem solīšiem, sāku sevī iemīlēties. Man patīk mani smalkie vaibsti, zaļās acis, gaišā āda. Man patīk mans perfektais augums, cirtainie mati un skaistās rokas. Mans patīk mans smaids, ziedu tetovējumi pāri vecām rētām un augstais uzacu izliekums. Un man ļoti patīk mana humora izjūta un tas, ka vairs nebaidos teikt to, kas uz mēles.

Man ļoti patīk drēbes, ar kurām pilns mans skapis, bet kuras man nav, kur valkāt, jo ikdienā staigāju iekš combat trousers un hi-viz. Es esmu aizmirsusi, ko nozīmē izskatīties skaisti un sievišķīgi. Tik ļoti, ka uzvilkt smukus ziemas zābaciņus liekas kaut kas pāmērīgi grezns. Gribas, kaut man būtu daudz vairāk laika par sevi rūpēties, pucēties un rotāties.