Bleģ, kā neciešu tās pussprāgušās mušas, kas jau labu laiku sapratušas savu tuvo nāvi, bet turpina kā sevis rēgi tupa sisties pret naktslampiņu un ik pa laikam kā vecs apdzēries bomārs, uzgrūzties virsū sejai, sakutinot un izraisot riebumu, bet tomēr vēl ar vien ir pietiekami veiklas, lai izvairītos no asiem plaukstas bliezieniem. Savītušās rudens mušas.