Viena lieta par alkogolu.
Kad esmu nedaudz apsitiesm vienalga kādām vielām, bet pamatā jau, dabistiski, ar šmigu, es ļoti atveros. Tas man savā laikā palīdzēja izkļūt no autistiska loha čaulas par personu, kas spēj adekvāti kontaktēt ar citām personām. Šobrīd strādāju profersijā, kur tieši otrādi, būtu zaibis, ja būtu atpakaļ savā autistiskā pusaudža modusā. Nevaru atrast (vai varbūt jau esmu atradis) to smalko sidraba līniju, kur var ļaut pietiekami daudz vaļas savai hedoniskajai, artsy fartsy pusei un vienlaikus saglabāt level headeed galvu priekš ikdienas sūdiem. Varbūt tāpēc tik daudz sapņoju. Kompensē māgslenieciskā action trūkumu organizmā. Kā viens cibiņš kometēja, varbūt jābeidz šitajā savā garlaicīgajā marinādē ekskluzīvi eksistēt un jāiet tusēt ar liberāļiem biežāk.:)