making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[25. Apr 2017|19:47]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es kādu pusgadu lasu no bibliotēkas paņemto Arguing About Science. Cita starpā, tur ir raksts par to, vai medicīna ir zinātne. Nav, jo medicīnas mērķis nav jaunu zināšanu ieguve, bet pacienta stāvokļa uzlabošana. Jaunas zināšanas reizēm tiek iegūtas, bet kā blakusprodukts. Tas ir, medicīna tieši noraida utilitāro "greater good" principu. Ārstam pat mūsdienu apgaismotajā pasaulē joprojām nav ok pieņemt utilitārismu. Nav ok nogalināt vienu pacientu, lai iegūtu zināšanas desmit citu izglābšanai. Līdzīgā kārtā medicīnā ir pieņemami lietot metodes, kuras strādā, nevis metodes, kuras ir zinātniski pamatotas. (Tā apgalvo raksts.) Vēl vairāk, ārstam ir neētiski nelietot metodi, ja zināms, ka tā strādā, un viņam ir konkrēts pacients, kurš no tās varētu iegūt.

Pašā zinātnē attieksme pret šo, protams, nav vienota, bet atkarīga no konkrētu apakšnozaru kultūras. Es iedomājos, ka jaunu zāļu izgudrotāji droši vien sit viens otram uz pleca par labi padarītu darbu, par korekti zinātniski pierādītu kārtējo neveiksmi kaut ko derīgu izgudrot. Un šausminās par inženierzinātnēm, kurās negatīvus rezultātu publicēt vispār nav iespējams. Bet inženieri tikmēr virza pasauli uz priekšu, izgudrojot un būvējot jaunas lietas.

Piemēram, manā nozarē (inženierzinātne, ja to tā vispār var saukt) pēdējos gados ir populāra viena tēma, tehnoloģijas, kuras balstās uz kāds interesantu fenomenu. Bet vai tāds fenomens vispār pastā? Daži par to šaubās. Par šo tēmu ir uzbūvēts gandrīz vai vesels pētniecības apakšlauks, bet viņi šaubās joprojām. Bet šaubās ne jau par rezultātiem, ar rezultātiem viss kārtībā. Tikai vajadzētu kādu teorētiķi, kurš izskaidro, kā tie rodas.

Negribu tieši teikt, ka, piemēram, homeopātija ir atbalstāma, homeopātijas biznesa pusē neesmu iedziļinājies, nezinu, kas tieši tiek pārdots katrā konkrētā gadījumā, kas no tā iegūst utt.

Tai pašā laikā "nav pierādīts mehānisms" nenozīmē to pašu, ko "ir pierādīts nelietderīgums". Sistēmiska studija par izpletņu lietderīgumu neatrada nevienu pašu randomized controlled trial par tēmu [*].

Piemēru no medicīnas vēstures daudz: penicilīna efektivitāte nekad nav pierādīta izmantojot randomized controlled trials, baku potes izveidoja pirms mikrobioloģijas, Semelveiss dzīvoja pirms Pastēra, utt. Slikti, ja pragmatiski risinājumi aizvieto zinātni. Ir ok, ja tie izlūko ceļu.


* - We think that everyone might benefit if the most radical protagonists of evidence based medicine organised and participated in a double blind, randomised, placebo controlled, crossover trial of the parachute.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:25. Aprīlis 2017 - 22:51
(Link)
Par greater good iztrūkumu ir muļķības, jo tieši medicīnā tas ir vislabāk ilustrēts ar precīziem ieguvuma/kaitējuma aprēķiniem. Cik cilvēku no 100 gūs labumu, un cik no viņiem gūs kaitējumu – ciktāl tas vien iespējams.

Arī klīniskie pētījumi ir tieši par iespējamu kaitējumu (pat nāvi) nelielam cilvēku skaitam, lai potenciāli dotu labumu daudziem.

Es teiktu, ka ir tieši otrādi – zinātnē iztrūkst greater good principa, jo pēta vienkārši to, kas ir interesanti.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:26. Aprīlis 2017 - 01:26
(Link)
Klīniski pētījumi, kas izraisa nāvi? Pray tell, nosauc kas tie par pētījumiem.


Muļķības, pēta to, ko finansē. Zinātnes finansējums vismaz eiropā ir būtiski mainījies. Ar vien vairāk vērsts uz inovācijām, prom no fundamentālajiem pētījumiem.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:26. Aprīlis 2017 - 01:41
(Link)
BIA 10-2474 protams. Bet praktiski arī jebkurš klīniskais pētījums, kurā pēta jaunas zāles, kuru efektivitāte un drošums vēl nav zināmi. Nav jau obligāti, ka pētāmais uzreiz pēc zāļu lietošanas nokrīt beigts. Pietiek, ka kontrolgrupā nāvju skaits ir statistiski nozīmīgi mazāks nekā aktīvajā grupā, kas nozīmē, ka zāles palielina mirstību. Tas nemaz nav tik reti.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:26. Aprīlis 2017 - 23:57
(Link)
Tādos gadījumus kā aprakstītais ar BIA ir jādomā, kā uzlabot protokolus. NAV jau tā, ka tie būtu daļa no normālas klīniskās prakses - citādi atrast brīvprātīgos izmēģinājumiem būtu pagrūti.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:27. Aprīlis 2017 - 07:43
(Link)
Tu runā par risku mazināšanu, nevis to pilnīgi izslēgšanu. Riski ir vienmēr un cilvēki nebaidās saprātīgi riskēt kopējā labuma ieguvē.
[User Picture]
From:[info]thel
Date:26. Aprīlis 2017 - 16:07
(Link)
Es pieņemu, ka ārstu var salīdzināt ar pavāru. Pavāram arī nav padziļināti jāpārzina ķīmija - galvenais, lai nenoindē un garšo labi. Tieši tāpēc, lai arī grūti pieņemt dažādas psihologu tēzes par gara uzbūvi, taču ja kādam tas viss palīdz, tad man nav iebildumu. Taču, manuprāt, problēmas ar homeopātiju un tamlīdzīgām padarīšanām nav saistītas ar pragmatisko aspektu (placebo v.tml.), bet gan drīzāk ar bieži vien klātnākošajiem dīvainiem metafiziskiem pieņēmumiem par pasaules uzbūvi. Tāpēc šajā ziņā salīdzinājums ar izpletņiem man nešķiet īsti precīzs, jo to izgudrotāji, šķiet, nemēģina radīt jaunas fizikas teorijas.