Par greater good iztrūkumu ir muļķības, jo tieši medicīnā tas ir vislabāk ilustrēts ar precīziem ieguvuma/kaitējuma aprēķiniem. Cik cilvēku no 100 gūs labumu, un cik no viņiem gūs kaitējumu – ciktāl tas vien iespējams.

Arī klīniskie pētījumi ir tieši par iespējamu kaitējumu (pat nāvi) nelielam cilvēku skaitam, lai potenciāli dotu labumu daudziem.

Es teiktu, ka ir tieši otrādi – zinātnē iztrūkst greater good principa, jo pēta vienkārši to, kas ir interesanti.

(Reply to this) (Thread)

Klīniski pētījumi, kas izraisa nāvi? Pray tell, nosauc kas tie par pētījumiem.


Muļķības, pēta to, ko finansē. Zinātnes finansējums vismaz eiropā ir būtiski mainījies. Ar vien vairāk vērsts uz inovācijām, prom no fundamentālajiem pētījumiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

BIA 10-2474 protams. Bet praktiski arī jebkurš klīniskais pētījums, kurā pēta jaunas zāles, kuru efektivitāte un drošums vēl nav zināmi. Nav jau obligāti, ka pētāmais uzreiz pēc zāļu lietošanas nokrīt beigts. Pietiek, ka kontrolgrupā nāvju skaits ir statistiski nozīmīgi mazāks nekā aktīvajā grupā, kas nozīmē, ka zāles palielina mirstību. Tas nemaz nav tik reti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādos gadījumus kā aprakstītais ar BIA ir jādomā, kā uzlabot protokolus. NAV jau tā, ka tie būtu daļa no normālas klīniskās prakses - citādi atrast brīvprātīgos izmēģinājumiem būtu pagrūti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu runā par risku mazināšanu, nevis to pilnīgi izslēgšanu. Riski ir vienmēr un cilvēki nebaidās saprātīgi riskēt kopējā labuma ieguvē.

(Reply to this) (Parent)