Tieši šodien, uz mirkli, sailgojos pēc ziediem koku zaros. Tādiem pavasarīgiem. Aličas plūmju koku zarotnēs, baltiem, sīksīkiem, ar mazliet rozīgu pieskaņu, ziediņiem. Un zila debesjuma. Samērā drīz taču būs. Tas labi.

Vēl mirklīgi ievēlējos, kaut varētu vismaz reizi mēnesī iet uz kādu kinofilmu un pēc tam ar kādu pārspriest tieši redzēto. Tas nav neiespējami. Tad jau dzīve ir laba. Jā.