Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2024-02-18 20:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Jūrā (Tatami Galaxy)
Iedomājos, ja es varētu visu to savu studiju epopeju saspiest piecos gados, kā biju cerējis. Liepājā Angļu un latviešu valodas studijas bija 5 gadi laikā no apmēram 2004. - 2009. gadam.

Es sāku studēt, dzīvoju dzīvoklī, tieši pie jūras un tirdzniecības centra Bāta. Tā ir atsauce uz to, ka Liepāja Anglijai ir tuvāk kā Rīga.

Daži simtu metru attālumā uz Rietumiem bija jūra. Es gāju pastaigāties gandrīz katru dienu. Lejā bija arī šūpoles, kas man ļoti patika.

Dzīvoju vienistabas dzīvoklī ar visām ērtībām, piektajā stāvā. Aiz loga bija dīķis ar putniņiem. Man bija stipendija, jo 12.klasi pabeidzu ar atzīmi 10 Angļu valodā.

Jutos diezgan labi par savu situāciju tieši materiālā ziņā. Pēc labu atzīmju iegūšanas augstskolā sevi apbalvoju ar ēšanu picērijā “Doka pica”.

Pēc studijām es sāku strādāt Liepājas Valsts ģimnāzijā un ar lielu aizrautību humanitāro/valodu novirziena klašu skolēniem stāstīju par Džeinas Ostinas saistību ar feminismu. Pēc tam par Virdžīnijas Vulfas nozīmi sieviešu rakstniecībā 20.gs literatūrā Eiropā.

**

Pēc kāda laika iestājos maģistrantūrā, ieguvu atkal stipendiju par aktīvu zinātnisko darbu izstrādi un piedalīšanos konferencēs. Paralēli turpināju strādāt ģimnāzijā, taču ar mazāku kontaktstundu skaitu.

Devos pastrādāt arī Lietuvā, Klaipēdas universitātē par pasniedzēju. Aizvien specializējos uz feminisma iedīgļiem literatūrā, sieviešu sarakstīto 19.gs nogalē un 20.gs sākumā.

**

Doktorantūru studēju Skotijā. Man ļoti tur patika. Kalni, daba, mūris, relikti no Romiešu laikiem.

Man līdzi ceļoja tāds balts spieķis, kurā bija iegravēts teikums “men of letters live as long there is one person who reads”.

Pēc tam es atgriezos vēlreiz Klaipēdā. Biju iemācījies tekoši runāt lietuviski, pratu pasniegt lekcijas ne tikai angļu plūsmai, bet vietējiem arī.

Tad man bija jau 30 gadu. Sāku domāt par precēšanos. Noskatīju arhitekti, kura plānoja pilis. Atbilstoši Lielbritānijas greznumam. Daudz uzzināju par pagātni, tradīcijām, cik miljonu izmaksā katra pils daļa. Man vēsture vienmēr bijusi tuva.

Mēs pārcēlāmies uz Islandi, un es strādāju augstskolā Reikjavikā. Viņa regulāri ar lidmašīnu ceļoja, lai uzraudzītu piļu celtniecību.

Mums bija pieci balti suņi, kas vilka sniega kamanas, bet vasarā mājas priekšā dauzījās. Pati māja bija ergonomiska un vienkārša, celta pēc Somu sērijas projekta.

Suņus mēs iegādājāmies no audzētāja, kas sadarbojas ar firmu
https://snowdogs.is/

Man vienmēr gribējies darbu, ar kuru varu ceļot pa pasauli un būt pašpietiekams. Pastrādāt jebkurā universitātē ar angliski runājošu studentu plūsmu. Saņemt algu atbilstoši vismaz 3 iztikas minimumiem valstī. Par to es turpināju pētīt, ķidāt grāmatas, pagātnes liecības, piedalīties konferencēs. 19.gs ar savu naivumu, aristokrātiju un uzspēlēto liekulību, kas bieži saturēja krietnu devu īstas liekulības, mani fascinēja jau kopš skolas pirmajiem gadiem, kad varēju izlasīt bērnu bibliotēkā grāmatas bērniem angļu valodā.

**

Man vienkārši ārkārtīgi patīk kā sievietes raksta. Sākot ar Aspaziju, Vizmu Belševicu, Margaritu Stārasti, beidzot ar 1970/1980.gados dzimušajām Ilzi Jansoni un Ingu Žoludi.

Tas pasaules redzējums, kur vijas cauri stāsti par dzimtām, ģimenēm, to laimi un attiecībām, vīriešiem, tas viss ir tāds zaļš, vieds, nopietns, pieaugušo literatūra par to, kā ir, kā bija un būs. Latviska, sarežģīta.

Tikai norvēģu sieviešu literatūra man vēl spēj raisīt to sajūsmu par labi uzrakstītu romānu par kādu dzimtu. Arī Lietuvas sieviešu sarakstīto literatūru cienu. Jurgas Ivanauskaites “Ragana un lietus”.
man atvēra acis uz Marijas evaņģēlija esamību.

Pa šiem gadiem esmu iedraudzējies ar pasniedzējiem un pasniedzējām no citām valstīm. Programmēšanas pasniedzējs Somijā, ekonomikas pasniedzēja ASV, pedagoģijas pasniedzēja Vācijā. Zinātne iet uz priekšu, mēs ar balss tehnoloģijām lūdzam interaktīvajai tāfelei auditorijā ieslēgties un sākt darbu, atvērt prezentāciju ar nosaukumu “Latvija un Velsa, kultūras saiknes 21.gadsimtā”.

Mākslīgā intelekta maiga sievietes balss saka: “Your future is now”, taču pilis aizvien cilvēki pasūta, un sievietes aizvien raksta.

Brīvība ir pārvietoties laikā un telpā.

*šajā stāstā minētie notikumi ir izdomāti


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?