šī būtnīte ielaidās pa vaļējo logu (durvīm), locījās un mocījās starp aizkariem un logu. apstājās un apklusa, kad izslēdzu gaismu cerībā, ka sapratīs, ka var lidot atpakaļ ārā, uz laternām. ārā nelidoja. tad es līdu aiz aizkariem, lai paņemtu un palaistu laukā, bet viņš/viņa iekāpa man plaukstā un tur arī palika. pēc tam pasēdēja arī man uz kājām, pēc tam paņēmu rokās un izlaidu atpakaļ Rīgas debesīs.