Bagātie arī raud
Mančestera jau ļoti sen ir starp bagātākajām pilsētām. Nu jā, titulu ziņā bija jāsagaida kāds skots no naftinieku pilsētas salas ziemeļos, bet naudas jau tāpat netrūka. "Zilie" arī nebija nekāda nabagmāja un par pēdējiem gadiem vispār labāk paklusēt. Tomēr viss kādreiz beidzas un reizēm tomēr tā nav nauda, bet gan kaut kas cits.

Līdz ar to sezonas sākums "sarkanajiem" ir tāds kāds ir, bet vēl jau ir arī statistika. OK, raksts ir ar tongue-in-cheek, bet vēl smieklīgāki ir komentāri par to, ka mantojumā, redz, tika saņemta čempionu komanda. Tur gan mēdz aizmirst, ka komandas panākums balstījās uz trīs vaļiem - atsevišķu cilvēku pēdējām jūdzēm, vienu no Londonas nopirktu apelsīnu un galveno konkurentu sapīšanos visā, kur var sapīties. ... un man nepatīk sastāvs un nepatīk, kur tā komanda (pārāk liela un starptautiska, lai vispār man patiktu) iet, bet man gribas, lai Deividam izdodas, jo, ja pēc britu futbolistiem pazudīs arī tradicionālie britu treneri, tad būs pavisam skumji. Daži atgriežas (sveiks, Tonij), dažiem nekur nav miera (sveiks, Ollij), daži nemāk laicīgi aiziet (sveiks, Lielais Sem), bet kamēr viņi un viņiem līdzīgie vēl ir - ir arī futbols. Mans futbols.