Mūzika un manieres
Es dažkārt brīnos, kur palikušas mana mūzika un manas manieres. Kaut kur aizgājušas? Teksti gan sākuši tapt vairāk kā parasti, bet bītu nav un tas sāk kaitināt.


es nespēju nosēdēt rāmi, es esmu holigāns,
bet man pat nepatīk futbols,
un tie krāmi, ko pa TV rāda,
man patīk laiski ehmehm un nolaist tvaiku,

es zinu, Tu uzskati, ka es nositu laiku,
es zinu, esmu par to labi informēts,
bet nemaz nemēģini aiztikt to, kas man svēts
citādi redzēsi, kas notiek, kad manī mostās zvērs

varēsi atvainoties, bet būs jau par vēlu
neciešu nodevējus, un te jau manas manieres sāk gļukot,
tapēc sēžu šeit un sāku štukot –
kur ir mana mūzika un kur ir manas manieres,

kapēc manā vietā ir citi kaskadieri
kur pazuda bītu bombardieris,
krīze vai kas, kas man neļauj iet līdzi?
līdz brīdim, kad mana mūza panaca to, ka vadzis lūza