chrono - Solāris

167 lpp, 2,50 Ls (vēl vecajā valūtā pārdota) - šie skaitļi ir samērā necili, jo tie raksturo Solāris, grāmatu, kas atstājusi prāvu ķetnas nospiedumu zinātniskās fantastikas jomā. Beidzot tiku pie tās izlasīšanas. Tā prasīja braucienu līdz Ventspilij un vēl drusku, līdz tika sasniegts otrs vāks. Galvenā doma likās tik patīkami tuva, it sevišķi, kad tā vēl nesen tika izvirzīta sarunā par ārpuszemes dzīvību. Doma, ka saskaroties ar ārpuszemes dzīvību, mēs varētu nebūt spējīgi to noreducēt savos antromorfajos konceptos. Vismaz ne jēdzieniskā veidā, jeb veidā, kas ļautu šo būtnu kaut primitīvi izprast un varbūt arī izveidot inteliģentu kontaktu ar to. Ir doma arī uzmest aci kādai no šīs grāmatas ekranizācijam, bet pats autors mani no tā attur. Citējot Staņislavu Lemu par šīm ekranizācijām:

..to my best knowledge, the book was not dedicated to erotic problems of people in outer space... As Solaris' author I shall allow myself to repeat that I only wanted to create a vision of a human encounter with something that certainly exists, in a mighty manner perhaps, but cannot be reduced to human concepts, ideas or images. This is why the book was entitled "Solaris" and not "Love in Outer Space".

Tiesa, noskatoties treilerus, es sapratu, ka ja man būs jāizvēlas, tad es noteikti došu priekšroku 1972. gada Tarkovska ražojumam. Jo 2002. gada filma ar Klūniju man rada riebumu jau pašā treilerī.