divali turībā bija fantastisks, vēl fantastiskāks par rtu. nekādu runu, nodejoja viena meitene, tad džeki ar turbāniem bangru (šogad ir īpaši lielas studentu pieplūdums tieši no pendžabas), tad mēs, un ar to arī oficiālā daļa beidzās, sākās indiešu diskotēka, barošanās (visa paika pašu studentu pagatavota un izcili garšīga), uguņošana (kurai nauda acīmredzami netika žēlota), tad ballīte līgani pārcēlās uz kojām. domāju, ka uz lekcijām šodien neviens indietis neies. nemitīga fočēšanās ar mums, protams; bail iedomāties, cik feisbukos būšu nokļuvusi; bet visi nereāli nekaitīgi un jauki.

deju indietim ik pa brīdim draugi, kas dzīvojot pilsētā, piedāvā nākt dzīvot pie viņiem uz dzīvokļiem, kad būtu vieglāk loģistikas ziņā, bet pilnīgi nepieņemami gaisotnes ziņā, jo viņam vajagot mazo indiju, kas šobrīd valda turības koju trešajā stāvā, kur visi dzīvo viens otram uz galvas, laužas viens pie otra bez brīdinājuma, atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, es nezinu, tādā kā savstarpējās uzlādes ciklā, un ziniet, tas reāli bļe strādā. gnidris mani te kkad nosauca par superentuziastisku, bet lol, līdzās šiem es esmu blāva ēna, vārga atblāzma no cilvēka. un ir kruta to vērot un tajā piedalīties, bet lūzerīgi apzināties, ka tas tomēr uz tevi neattiecas. principā latvijā cilvēki dzer, lai kļūtu tādi kā deju indieties; nez kāds viņš būtu, ja viņu piedzirdītu? (bet figu es to uzzināšu, jo viņš, protams, ir nedzerošs) es pat saprotu, kāpēc tur nevajag nekādas meitenes, jo pie šitiem nebaltajiem cilvēkiem nevajag pāroties, lai sasildītos, tur tā visa pietiek tāpat.

uuun tad es izraisīju savu pirmo avāriju ever. nav taisnošanās, bet biju bišk uzvilkta, jo pāris stulbas situācijas uz ceļa pirms tam, plus mani izveda a., kura pieprasīja, lai izsēdinu viņu pie centrālās stacijas, kad biju jau uz tallinas ielas; nācās sēdināt viņu turpat neatļautā vietā, jo apgriežoties un braucot uz staciju, indietis stabili nokavētu savu nakts maiņu (bļa a. mēdz būt tik bezgalvaina, vienmēr kavējot, kaut ko sajaucot un rakstot vacapā jautājumus krieviski, uz kuriem var atbildēt tikai deju indietis, kurš krieviski nemāk). jau iebraucu rajonā (braucu pa nedaudz citu ceļu, jo bija vēl jāaizved k.), un tur tas tizlais krustojums, kurš nav domāts čaiņikiem. nedz es, nedz otra meitene nebijām reibumā un nepārsniedzām ātrumu; esmu droša, ka katra no mums kādu milisekundi domāja "kur brauc, es taču esmu uz galvenā ceļa!!1" (un tā arī bija, mēs abas bijām uz galvenā ceļa, abām galvenais ceļš mainīja virzienu, taču man nebija brīva labā puse) un mazliet par vēlu nospieda bremzes. avārija sūds, man izsists viens stikliņš lukturim, viņai švīka uz bampera, bet nu mana octa nākamgad uzbarosies. interesanti, ka, kad uz ceļa pēkšņi parādās gājējs vai tml, tu nedomā, kuram ir taisnība, vnk automātiski bremzē un domās paniski met krustus, bet te... karoče, nedariet kā es.

neaizmirstama dzimene šogad, tik tiešām.